Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Piedāvājumi apgūt prasmi investēt naudu nereti rada iespaidu, ka tas ir viegli, ātri, prasīs vien pāris stundu mēnesī, bet ieguvums būs izcila peļņa. Tomēr, ja pamatlietas finansēs nav sakārtotas, to varētu salīdzināt ar terases izbūvi uz mājas jumta, kamēr pagrabā no ielas tek lietusūdens un izskalo ēkas pamatus. Tātad, lūk, kas tev jāsakārto, pirms pieraksties mācībām, lai apgūtu investēšanas mākslu!
Tu jau esi investore
Ja esi darba ņēmēja, ar savu pensiju 2. līmeni, ko darba devējs maksā automātiski līdz ar nodokļiem, tu patiesībā jau esi investore, jo investīcijas nav tikai zelts, bitkoini un ETF, par ko dzirdam visapkārt. Un tavs uzdevums ir parūpēties, lai tava nauda, kas ir pensiju 2. līmenī, tiek pareizi ieguldīta. Viens – tu vari izvēlēties, kura banka vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība rūpēsies par tavu naudu, otrs – atlasīt savam vecumam atbilstošu plānu.
Egija Veisa, konsultējot cilvēkus, kā sakārtot savas finanses, ievērojusi, ka gandrīz 80 procentiem viņas klientu ir vecumam neatbilstošs pensiju plāns: «Atšķirības ir dramatiskas. Ilgākā laika posmā kopējais ieguvums vai zaudējums var būt pat 30 procenti!»
Tāpēc ir ļoti svarīgi pārliecināties, vai nauda netiek pārvaldīta plānā, kurš lāgā neko nepelna. To ir būtiski atrisināt pēc iespējas drīzāk, jo viena no svarīgākajām lietām investēšanā ir laiks. Reizēm saliktos procentus – procentus, kas uzkrāti no pamatsummas un iepriekš uzkrātajiem procentiem –, kas ir ieguldījumu pamatā, mēdz dēvēt par astoto pasaules brīnumu, jo saprast, kā tie aug, sākumā mazākiem un tad aizvien lielākiem un lielākiem lēcieniem, nav vienkārši. Bet to augšanā galveno lomu spēlē laiks. Tāpēc – jo ātrāk sāksi, jo lielāks ieguvums.
Pirmais solis: ieej vietnē Latvija.lv, autorizējies, un tur vari noskaidrot gan savu esošo pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju un pensiju plānu, gan reizi gadā to mainīt, ja nepieciešams.
Kad esi uzzinājusi, kurā pensiju plānā patlaban atrodas tava nauda, dodies uz manapensija.lv. Tur (bez reģistrēšanās un autorizācijas) ātri un pārskatāmi – tas neaizņems vairāk par piecām minūtēm – skaidros grafikos varēsi paskatīties, kā šobrīd strādā dažādi pensiju plāni. Tu redzēsi, ka ir kritumi un kāpumi, tomēr ilgtermiņā aug visi. Izvēlies sev tīkamāko. To nosaukumā parasti jau iekļauj vecuma grupu, kam tie ir atbilstošāki. Klasiskais ieteikums: līdz aptuveni 55 gadu vecumam atrasties dinamiskākos plānos – it kā riskantākos, tomēr arī ar lielāku izaugsmes iespēju. Ap 55. dzimšanas dienu vēlams pāriet uz konservatīvākiem plāniem, lai ieguldījumi turpina lēni un droši augt līdz valstī noteiktajam pensionēšanās vecumam, kad pensiju 2. līmenis nonāks pie tevis atpakaļ.
Sper soli tālāk!
Vai tev ir pensiju 3. līmenis? Daļā sabiedrības joprojām valda aizspriedumains un negatīvs viedoklis par pensiju 3. līmeni, jo kādreiz tiešām tiem bija gan augstas komisijas, gan nepietiekama atdeve, tomēr jau vairākus gadus situācija ir mainījusies, un lielākajā daļā gadījumu to var uzskatīt par vērtīgu ieguldīšanas instrumentu, ar ko uzsākt investīciju ceļu.
Arī pensiju 3. līmenī ir būtiski ieguldīt pēc iespējas ātrāk, lai saliktajiem procentiem ļautu strādāt ilgāk.
Lai vieglāk iztēlotos, kā tie darbojas, interneta meklētājā ieraksti vārdus: pensiju 3. līmeņa kalkulators. Tādi ir atrodami lielākajā daļā banku mājaslapu, un šoreiz nav tik būtiski fokusēties uz konkrēto pārvaldītāju, bet paspēlēties ar cipariem un paskatīties, cik es iegūšu, ja katru mēnesi šajā pensiju plānā atlikšu 20, 30 vai pat 100 eiro. Un kas notiek, ja ar šīm pašām ieguldījumu summām pamainu plānus no konservatīva pret dinamisku?
Ieraugot atšķirības, cilvēki nereti aizdomājas: varbūt tomēr ietaupīt 100 eiro mēnesī un ieguldīt tos savā nākotnes labklājības veidošanā? Vai – kaut vai palielināt iemaksu par 20 eiro, kurus bieži vien mēneša laikā iztērējam arī niekos. Piemēram, mazliet mazāk tērēt apģērbam, bet nedaudz vairāk ieguldīt savā nākotnē.
Ja pensiju 3. līmenim esi pievienojusies jau sen un ir piemirsies, kurā tieši esi, arī to vari noskaidrot Latvija.lv, bet salīdzināt ieguldījumu plānus – manapensija.lv. Tiesa, 3. līmenim nav tik uzskatāmi grafiki kā otrajam, bet arī te nav grūti pamanīt atšķirības. Klikšķini uz katru atsevišķo piedāvājumu un skaties, kā tam ir veicies noteiktā laika periodā. Pievērs uzmanību arī plānu komisijām! Arī 3. pensiju līmenī ir būtiski izvēlēties savam vecumam atbilstošu plānu, lai tas paspēj izaugt. Tātad līdz 55 gadu vecumam dinamiskāku, vēlāk – konservatīvāku. Turklāt pensiju 3. līmenī ieguldītajai naudai varēsi piekļūt, jau sākot no 55 gadu vecuma.
Lai mudinātu cilvēkus iesaistīties pensiju 3. līmenī, valsts ir radījusi ļoti izdevīgu nosacījumu: ienākumu nodokļa maksātāji, iesniedzot gada deklarāciju, var atgūt 20 procentus no tajā gadā pensiju 3. līmenī iemaksātās summas.
Piemēram, no katriem 100 eiro, ko iemaksā, atgūsti 20 eiro, un tomēr visi 100 joprojām krājas tavai pensijai. Tas ir milzīgs bonuss.
Tiesa, attaisnotajos izdevumos var iekļaut pensiju fondos veiktās iemaksas līdz 10% no tavas bruto algas vai 4000 eiro gadā – kuru nu sasniedz pirmo. Šos 10% ir vērts izrēķināt, lai saprastu, cik liels potenciāls tev vēl ir maksāt šajā instrumentā, pirms skaties citu investīciju virzienā. Daudzās situācijās ilgtermiņā, turklāt ņemot vērā nodokļu atmaksu, pensiju 3. līmenis galu galā pārspēj citus ieguldījumu veidus. Un lielākā daļa cilvēku ir tālu no šiem griestiem.
Minētais nodokļu atbalsts ir līdzvērtīgi pieejams arī dzīvības uzkrājošās apdrošināšanas produktiem, kur galvenā atšķirība būs tajā, ka izveidotais uzkrājums var būt pieejams jau pēc 10 gadiem, bet pensiju 3. līmenī – tikai no 55 gadiem. Kādam tas var būt pluss, bet kādam – mīnuss, to noteiks vispārīga finanšu pratība un investēšanas mērķis.
Vispirms – savu finanšu pārvaldīšana
Investēšanas pirmie soļi patiesībā ir nevis pati investēšana, bet savu finanšu pārvaldīšanas sakārtošana. Lūk, soļi, kas jāsper, pirms sāk ieguldīt!
1. Drošības spilvens
Vienmēr, jebkuros laikos, šis būs solis numur viens – pamazām atlikt noteiktu summu gadījumam, ja ienākumi strauji samazināsies vai uz brīdi izsīks pavisam.
Diemžēl cilvēki pašu investēšanu bieži uzskata par drošības spilvenu, kas nav korekti. Drošības spilvena naudai ir jābūt brīvi pieejamai. Savukārt investējam ar domu, ka šos līdzekļus ieguldām ilgu laiku uz priekšu. Piemēram, ja nolūst zobs un vajag pusotru tūkstoti uzreiz, ņemt to no investīcijām var būt ārkārtīgi neizdevīgi. Ja nu tieši tad tirgus ir ļoti nokrities? Tādā brīdī mēs speram divus soļus atpakaļ. Tāpēc, nē, drošības spilvenu neinvestē produktos, kur nauda ir pakļauta tirgus svārstībām un tai ir ierobežota pieejamība!
Vienmēr ir jautājums – cik lielu man to vajag? Lai gan reizēm to mēdz pielīdzināt dažu mēnešu ienākumiem, iespējams, prātīgāk ir domāt par 3–6 mēnešu obligātajiem izdevumiem. Turklāt padomāt par vairākiem papildus ietekmējošiem faktoriem, piemēram, vai tev ir kredīti. Tu dzīvo savā vai īrētā īpašumā? Vai tev ir bērni? Esi vienīgā vai divi pelnītāji ģimenē? Vai tev būs valsts pabalsts, ja zaudēsi darbu?
2. Naudas pārvaldīšanas sistēma
Kritiski svarīgs elements, lai izdotos investēt, ir regularitāte. Piemēram, tikko bija Ziemassvētki, kas daudziem radīja robu budžetā, iespējams, kādam tūlīt būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis vai mašīnai jāiziet tehniskā apskate, vai pienācis laiks doties pie zobu higiēnista. Mums ir daudz šādu pozīciju budžetā – izdevumi, par kuriem zinām, ka tie būs, bet ignorējam. Tāpēc ir vajadzīga naudas pārvaldības sistēma, lai nesanāk, ka vairākas it kā pēkšņas vajadzības mani novirza no investēšanas.
Lai finansēs izvairītos no amerikāņu kalniņiem, būtiski ir, viens, plānot, otrs – rīkoties proaktīvi. Katru mēnesi atlikt konkrētu summu atsevišķā konta kabatiņā. Bieži šādu kabatiņu ir pat vairāk nekā desmit: veselība, dāvanas, automašīna, ceļojums, apģērbi, pulciņi bērniem.
Runājot par šo tēmu, Egija Veisa atzīst, ka viņas klienti nereti ironiski nosmaida un saka – bet varbūt es vienkārši pelnu par maz? Protams, ka tā var būt, bet lielākoties ne jau nepietiekami ienākumi ir lielākā problēma. «Šķiet, jebkurš cilvēks ir tā domājis, arī es. Bet, kad tiešām sāk pelnīt vairāk un izrādās, ka arī tad nekļūst labāk, nāk apjausma, ka nav nekāda māksla iztērēt arī lielu naudu. Tas, ka pelnīsi vairāk, negarantē, ka investēsi vairāk vai ka tava finanšu pratība uzlabosies.»
3. Izglītošanās par ekonomiku
Tas nenozīmē obligāti apmeklēt kursus vai lasīt speciālo literatūru, bet turēt ausis un acis vaļā.
Piemēram, ir labi zināt, saprast un pieņemt, ka ekonomika ir mainīga, tajā ir kritumi un kāpumi, bet kopumā ilgtermiņā tā aug. Nevajag iekrist stresā par katru līknes virzību uz leju, tā ir normāla ekonomikas sastāvdaļa, jebkuros pasaules notikumos ekonomika svārstās līdzi, bet ilgtermiņā – kāpj uz augšu. Ar šādu izpratni mēs, piemēram, pie pirmajiem kritumiem nelēkāsim pa pensiju līmeņiem, kas ilgtermiņā nav izdevīgi.
4. Zini savus mērķus!
Ja nav finanšu mērķu, nav stratēģijas, ir grūti noteikt, cik vajag investēt. Jāņem vērā, ka mēs katrs atšķiramies un mūsu vēlmes atšķiras. Kāds vēlas pensionēties agrāk, tāpēc ļoti stingri seko ikdienas tēriņiem un maksimāli iegulda naudu, lai, piemēram, 55 gadu vecumā pārtrauktu strādāt un nodotos hobijiem. Citam svarīgi, lai viņa dzīves līmenis, sasniedzot pensijas vecumu, ir tāds pats kā agrāk. Un nav vienmēr jādomā par pensiju vai tālu nākotni, piemēram, mērķis var būt arī investēt, lai 10 gadu laikā sakrātu pirmajai iemaksai nekustamajam īpašumam.
5. Atbrīvošanās no dārgajiem kredītiem
Ātrie kredīti, patēriņa kredīti – no tiem ir jāmēģina tikt vaļā pēc iespējas ātrāk, jo tas atkal ir viens solis uz priekšu, divi atpakaļ. Tā diemžēl ir aksioma – dārgu kredītu gadījumā procentos vienmēr pārmaksāsi vairāk, nekā jebkad nopelnīsi kādu investīciju instrumentu procentos.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «Sievietes izaicinājumi» saturu atbild Žurnāls Santa.
