Satiksmes ministrija norāda, ka Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027.gadam ir izstrādāts, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) politikas plānošanas dokumentos, tostarp politikas plānošanas dokumentā ES ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnes 2021.-2030.gadam – nākamie soļi ceļā uz Nulles Vīziju, izvirzītos politikas rezultātus – 2030.gadā CSNg bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājums 50% apmērā pret 2020.gadu. Tādējādi Latvijas plāna mērķis ir 2027.gadā samazināt CSNg bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu 35% apmērā pret 2020.gadu.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija liecina, ka 2020.gadā CSNg dzīvību zaudēja 139 cilvēki, kas ir par septiņiem cilvēkiem vairāk nekā 2019.gadā. Kopumā 2020.gadā CSNg ievainotas 4059 personas, kas ir par 500 mazāk nekā 2019.gadā. Savukārt smagi ievainoto personu skaits CSNg palielinājās par 30 personām – no 461 cilvēka 2019.gadā līdz 491 pērn.
Valdībā apstiprinātais plāns paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas un rīcības virzienu īstenošanas termiņus un nepieciešamo finansējumu.
Lai sasniegtu plānā noteikto mērķi, ir noteikti trīs rīcības virzieni – drošs ceļu satiksmes dalībnieks, droša vide un drošs transportlīdzeklis.
Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai septiņu gadu periodam ir nepieciešami finanšu līdzekļi 19,027 miljonu eiro apmērā, no tiem 64 000 eiro – ES fondu finansējums, savukārt – 18,963 miljoni eiro tiek plānots piešķirt no ceļu satiksmes negadījumu profilakses un novēršanas budžeta finansējuma. Šis finansējums tiek piešķirts no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošinātāji CSNg novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā.
Satiksmes ministrijā norāda, ka saskaņā ar pētījumā Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam ietekmes izvērtējums veikto analīzi, vienīgais scenārijs, kura gadījumā būtu iespējams sasniegt nosprausto mērķu rezultātu – ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaita samazināšanu 50% apmērā laika periodā no 2021. līdz 2030.gadam – būtu scenārijs, kurā tiktu ietverta maksimāla jaunu pasākumu programma ar plašu finansējuma piesaisti šo pasākumu īstenošanai.
Savukārt kā nākamā alternatīva būtu jāvērtē scenārijs ar mazāk plašu pasākumu ietvaru, kā arī mazāku finansējumu, kura rezultātā netiktu sasniegti noteiktie mērķi, sevišķi CSNg smagi cietušo skaita ziņā, bet finanšu izmaksu ieguvumu rezultāts būtu lielāks.
Šis scenārijs paredz, ka nepieciešams turpināt informācijas, sabiedrības izglītošanas, drošības pasākumu pilnveidošanas un infrastruktūras uzlabojumus, kā arī tiek veikti ieguldījumi ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumos. Šajā scenārijā tiek pieņemts, ka ir nepieciešami uzlabojumi pasākumiem, kas nodrošina neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, kā arī pasākumiem, kuriem paredzams lielākais drošības uzlabojuma efekts.
Satiksmes ministrijas ieskatā šis būtu optimālais scenārijs, kas ļautu līdz 2030.gadam panākt 47% uzlabojumu bojāgājušo skaita samazinājuma ziņā un 32% samazinājumu smagi cietušo skaita ziņā.