Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ziņojums liecina, ka lidosta Rīga ar 10,5% pasažieru skaita pieaugumu pērn ir bijusi trešā straujāk augošā lidosta starp Eiropas lielākajām un galvaspilsētu lidostām, aiz sevis atstājot pat tādus gaisa satiksmes centrus kā Berlīnes Tēgeles un Londonas Lutonas lidosta.
Straujāka izaugsme nekā Rīgā pērn bijusi tikai Vīnes un Milānas Malpensas lidostai.
Kopumā lidostas Rīga izaugsme ir vairāk nekā divas reizes straujāka nekā vidēji Eiropā, kur, saskaņā ar ACI ziņojumu, pasažieru skaits pērn audzis par 3,3%, tādejādi ļaujot Latvijai ierindoties starp Eiropas līderiem apkalpoto aviopasažieru skaita pieaugumā.
Citi lasa
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda: “Esmu aicinājis Latvijas aviācijas nozari būt ambiciozākai un kļūt spēcīgākai ne tikai reģiona, bet arī Eiropas kontekstā. Nozare neapšaubāmi var dot vēl lielāku pienesumu valsts tautsaimniecībai, un lidostas “Rīga” izvirzītais stratēģiskais mērķis biznesa attīstībai Ziemeļeiropas tirgū ir svarīgs solis šajā virzienā.”
“Jaunais 12 miljonu pasažieru terminālis un savienojums ar RailBaltica dzelzceļa līniju jau pēc dažiem gadiem pilnībā izmainīs lidostu Rīga vizuāli, un uzņēmumam ir pienācis laiks pārmaiņām arī pēc būtības. Mūsu mērķis ir kļūt par Ziemeļeiropas reģiona gaisa satiksmes centru, uzsvaru liekot uz tranzīta pasažieru plūsmas piesaisti un tālsatiksmes lidojumu attīstību.
Mūsu gatavību veiksmīgi konkurēt Ziemeļeiropas reģionā nosaka sabalansēta un ilgtspējīga biznesa plānošana vidējā un ilgtermiņā. Tas ir ļāvis, saglabājot konkurētspējīgus tarifus, izveidot aviokompānijām pievilcīgu lidlauka infrastruktūru, kas ir modernākā reģionā,” pauž lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
V/A Civilās aviācijas aģentūra direktors Māris Gorodcovs norāda: “Esam gandarīti, ka Latvija ar saviem attīstības tempiem var konkurēt ne vien ar kaimiņvalstīm, bet arī lielajām Eiropas valstīm. Tam pamatā ir valsts atvērtība gan jauniem spēlētājiem aviācijas jomā, gan esošo spēlētāju iespējas un vēlme pielāgoties klientu vajadzību apmierināšanai, piemēram, pēc jauniem lidojumu galamērķiem un plašākām tranzīta iespējām caur lidostu Rīga.
Vienlaikus straujā attīstība rada arvien jaunus izaicinājumus, lai arī nākotnē Rīga būtu Baltijas valstu centrālā lidosta – ir aktīvi jāstrādā pie lidostas infrastruktūras attīstības, neaizmirstot arī vides jautājumus, lai nākotnē Latvijā būtu straujāk augošā un zaļākā aviācija.”
