Viņa norādīja, ka Baltijas valstis, Polija strādā visaktīvāk, lai tiktu izveidots tribunāls Krievijas saukšanai pie atbildības. Vienlaikus darbs nenotiek tik ātri un tas ir jāturpina. «Mēs esam gatavi iet daudz ātrāk, noteiktāk, mūsos ieklausās. Bet starptautiskā regulējuma izveide prasa laiku,» teica Lībiņa-Egnere.
«Latvija iestājas par īpaša starptautiska tribunāla izveidi tāpēc, ka Romas Starptautiskā krimināltiesa nevar iztiesāt agresijas noziegumu, kas pēc būtības ir to visu noziegumu pamatā – šis agresijas akts pret neatkarīgu Ukrainas valsti, ko Krievija īsteno,» klāstīja tieslietu ministre.
Runājot par Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdoto Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi, tieslietu ministre norādīja, ka tas ir simbolisks solis. «Ir atrasts juridiskais pamatojums, lai tieši Vladimiram Putinam, kurš ir šo noziedzīgo lēmumu pieņēmējs un izdevējs, inkriminētu tieši šo epizodi – bērnu tiesību pārkāpumu,» viņa paskaidroja.
LETA jau rakstīja, ka SKT izdevusi Krievijas prezidenta Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par ukraiņu bērnu deportāciju.
«Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Vladimirovičs Putins, dzimis 1952.gada 7.oktobrī, ir atbildīgs par kara noziegumu – nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) deportāciju un iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu pārvietošanu no Ukrainas okupētajām teritorijām uz Krievijas Federācijas teritoriju. Noziegumi, visticamāk, tika pastrādāti okupētajā Ukrainas teritorijā vismaz kopš 2022.gada 24.februāra. Ir pamats uzskatīt, ka Putina kungs ir individuāli kriminālatbildīgs par iepriekš minētajiem noziegumiem,» teikts SKT mājaslapā.
Par līdzīgām apsūdzībām izdots arī Krievijas bērnu tiesībsardzes Ļvovas-Belovas aresta orderis.
Krievija nav SKT dalībvalsts un nav skaidrs, kā SKT plāno izpildīt orderi. Arī Ukraina nav SKT dalībniece, taču Kijiva ir pieņēmusi tiesas jurisdikciju un sadarbojas ar tās prokurora biroju.