Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda, kas iekļauta UNESCO apdraudēto valodu atlantā kā viena no pasaulē apdraudētākajām valodām. Patlaban tā ir visapdraudētākā valoda Eiropā.
Lībiešu valoda ir viena no Lībiešu kultūrtelpas galvenajām sastāvdaļām. Tāpēc 21. februārī, kad lībieši ar tiešsaistes mācību stundu atzīmēja Starptautisko dzimtās valodas dienu, LNKC pārstāvjiem simboliski tika nodota lībiešu sabiedrisko organizāciju – biedrības Līvu (lībiešu) savienība Līvõd Īt, biedrības Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centra) un nodibinājuma Ventspils lībiešu apvienības Rānda, kā arī Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vēstule par vēlmi nominēt Lībiešu kultūrtelpu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstam. Tā tiks izskatīta nākamajā Nemateriālā kultūras mantojuma padomē un pozitīva atzinuma gadījumā varēs sākt pieteikuma sagatavošanu.
“Lībiešu kopiena ir mērķtiecīgi strādājusi pie savas kultūrtelpas saglabāšanas un atzīšanas nacionālā līmenī. Ar lībiešu kopienas atbalstu un plašu sabiedrības iesaisti 2018. gadā lībiešu kultūrtelpa iekļauta Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Loģisks ir nākamais solis – tikt pamanītiem un atzītiem pasaules līmenī," saka LNKC direktore Signe Pujāte.
Līdz šim Latvijas vārds UNESCO sarakstos rodams divreiz – 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu, 2009. gadā UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ierakstīta Suitu kultūrtelpa.
Līdz 30. maijam Latvijas Nacionālais kultūras centrs turpina pieņemt pieteikumus Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, kas ir priekšnoteikums iekļūšanai starptautiskos sarakstos. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido vērtības, kas uzskatāmas par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.