Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas,» teica Levits. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) gan aicināja viņu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot «sirdsapziņas», nevis «apziņas», lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam.
Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts arhīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna. Pēc šīs ceremonijas viņam tika arī piešķirti valsts augstākie apbalvojumi – Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņi.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības arī uz Atzinības krusta augstāko šķiru, taču tā Levitam jau bija piešķirta par nopelniem Latvijas valsts labā.
Valsts ordeņu piešķiršanas ceremonijā Levits apliecināja, ka centīsies īstenot ordeņu devīzes, uz kurām pasākumā norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir Per aspera ad astra (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm), Viestura ordeņa devīze ir Confortamini et pugnate (Esiet stipri un cīnieties) un Atzinības krusta devīze ir Pour les honnetes gens (Godaprāta ļaudīm).
Jaunais Valsts prezidents iepriekš intervijās solījis, ka iedzīvotājiem neliks vilties, jo koncentrēsies uz darāmajiem darbiem, nevis savu reitingu. Levits apņēmies būt aktīvs un rūpīgs Saeimas pieņemto likumu vērtētājs, kā arī nākt klajā pats ar savām likumdošanas iniciatīvām.
Nepieciešams turpināt veidot modernu un ilgtspējīgu valsti, izpildot uzdevumu nākamajām paaudzēm nodot labāku Latviju nekā to saņēmām, pirmajā runā Saeimā pēc stāšanās amatā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Levits akcentēja, ka tāpat svarīgi darbības virzieni ir veicināt solidaritāti, piederību Latvijai un Eiropai. Valsts prezidents norādīja, ka nepieciešama visu šeit dzīvojošo cilvēku iesaiste. Levits pauda, ka latviskā identitāte ir atvērta un ka ikviens, kas identificē sevi kā mazākumtautības pārstāvi, arī ir aicināts iekļauties valsts dzīvē.
Levits uzsvēra, ka latviešu valoda ir visas Latvijas tautas demokrātiskās līdzdalības valoda. Valsts prezidents pauda, ka latviskumam jāiedod dziļāks un spēcīgāks saturs, sasaistot to ar nākotnes plāniem jeb nākotnes dimensiju.
Valsts prezidents arī izteicās par problēmām, pret kurām valstij jāvēršas, minot krāpšanās iepirkumos, korupciju, nodokļu nemaksāšanu, ēnu lobiju un partiju atkarību no ziedotājiem. Šīs parādības godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti, pauda Levits. Viņš norādīja, ka ir jāstrādā, lai atrisinātu šīs problēmas un tās vairs nebūtu Latvijas dienas kārtības augšgalā.
Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, pilnvaras noslēgušās līdzšinējai valsts pirmajai amatpersonai Raimondam Vējonim.
Saeima Levitu Valsts prezidenta amatā amatā ievēlēja 29. maijā. Par viņu nobalsoja 61 deputāts.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982. gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985. gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5. Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas un kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.
Līdzšinējais Valsts prezidents Vējonis augstajā amatā tika ievēlēts 2015. gada 3. jūnijā, kad Saeimas balsojumā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. Toreiz balsojumā viņš pārspēja Levitu. Vējonis maija sākumā paziņoja, ka uz otro termiņu nekandidēs.
