Starptautiskajās tiesībās pieredzējušais Levits norāda, ka tiek nošķirta politiskā un juridiskā joma, kurā izmanto genocīda jēdzienu. «Politiskajā jomā mums ir virkne valstu, kas ir jau atzinušas šo kā genocīdu. Piemēram, Eiropas Padome, arī Eiropas Parlaments lieto šo jēdzienu. Juridiskajā jomā kompetentas teikt jā vai nē ir Starptautiskā krimināltiesa un Starptautiskā tiesa. Tāpēc ļoti svarīgi ir tas, ka Starptautiskā krimināltiesa, kas atrodas Hāgā, 2022. gada vidū jau izdeva aresta pavēli pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tādēļ, ka ir pietiekoši daudz aizdomu, ka
Putins ir nodarījis genocīda noziegumu tieši nolaupot ukraiņu bērnus, aizvedot uz Krieviju, nolūkā tos rusificēt,»
skaidro eksprezidents.
Kā ļoti līdzīgu piemēru Egils Levits min Otrā pasaules kara notikumus, kad vācu nacisti okupētajā Polijā vardarbīgi no vecākiem nošķīra un atņēma bērnus, lai aizvestu uz Vāciju ar mērķi ģermanizēt. «Tas nozīmē, ka šī ģermanizācija vai šodien konkrēti rusifikācija, ir domāta, lai iznīcinātu vismaz daļu no attiecīgās nācijas,» secina bijušais Valsts prezidents.
Uz jautājumu, vai genocīdam ir sava mēroga pazīme – no cik liela gadījumu skaita tas var tikt apzīmēts kā genocīds, Levits norāda, ka genocīda mēraukla ir sistemātiska valsts politika: «Ja ir valsts politika iznīcināt daļu no attiecīgās upuru nācijas, tādā gadījumā tas ir genocīds. Šeit ir dokumentēti tuvu pie 20 000 individuāliem gadījumiem [ukraiņu bērnu nolaupīšanā]. Starp citu, šeit ir interesants fakts, ka
krievi jau noliedz savus kara noziegumus Bučā, Irpiņā un citviet, bet šeit viņi pat lepojas ar to.
Viņi saka: redzi, mēs glābjam šos bērnus, izvedam no kara zonas! Bet tas uzdevums ir iekļaut viņus krievu nācijā. Es gribu uzsvērt, ka genocīds ir pasaulē smagākais iespējamais noziegums.»