“Šeit bērniem netiek uzspiests kaut kāds vienīgais pareizais variants. Katrā skolā, katrā bērnu dārzā pie sienām ir lieli, krāsaini plakāti, kas attēlo iespējamos daudzveidīgos ģimenes modeļus – gan tētis un mamma, gan divi tēti, divas mammas, tantes, onkuļi, vecvecāki – viss iespējamais, un tie visi ir labi un pieņemami” – savā Anglijas pieredzē “STV Pirmā!” attiecību šovā «Mīla burbulī» dalās Eva.
Jautājumu par to, kā abas mammas atšķirt, atrisinājis Parkers pats, aptuveni pusotra gada vecumā sākot vienu saukt par “mamī”, bet otru – par “mamā”. “Ir tā, ka viens no vecākiem bērnam vienmēr būs mazliet tuvāks un svarīgāks, nekā otrs, un mūsu ģimenē tā esmu es” – Rouzija, Parkera bioloģiskā māte, jūtas diezgan pārliecināta par dēla izvēli.
Parkers tiek lolots un lutināts, viņam netrūkst nekā, ko tāda maza sirsniņa varētu kārot.
Tomēr saistībā ar britu pārlieko aizraušanos ar materiāliem mīlestības apliecinājumiem Evai ir savi novērojumi: “Šeit nav tā, kā Latvijā, kad bērnam uz dzimšanas dienu vecāki pērk vienu dāvanu, šeit tās ir vismaz piecas. Uz Ziemassvētkiem bērniem ir kādas 20 dāvanas – liela kaudze. Un tad ir tā, ka tās ātri izsaiņo, apskata, bet pēc divām dienām nekas no tā vairs nav vajadzīgs …”.
Zemāk skaties 1188 Play video, kurā Eva un Rouzija ļauj ielūkoties savas neparastās ģimenes dzīvē