Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šā gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesā pasludināja pirmās instances tiesas spriedumu Aivara Lemberga lietā, kurā noteica, ka bijušais Ventspils mērs vainojams kukuļņemšanā sevišķi lielos apmēros, naudas atmazgāšanā vairāk nekā 10 miljonu latu apmērā, kā arī par nedeklarētām īpašumtiesībām, kas deva pastarpinātu ietekmi akciju sabiedrībā Latvijas kuģniecība.
Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 22 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju.
Tolaik 67 gadus veco politiķi, kurš 30 gadus valdījis Ventspilī, apcietināja tiesas zālē. Šīs lietas laikā pirmās instances tiesa piesprieda arī divus gadus un vienu mēnesi cietumā un mantas konfiskāciju Lemberga dēlam uzņēmējam Anrijam Lembergam, kā arī divus gadus ieslodzījumā un mantas konfiskāciju Aivara Lemberga biznesa partnerim Ansis Sormulim. Abus gan neapcietināja, un viņi apelācijas tiesu gaida brīvībā.
Tiesas paredzētā mantas konfiskācija nozīmē, ka gadījumā, ja Lembergi arī pēdējās instances tiesā tiks atzīti par vainīgiem, valsts īpašumā nonāktu vairāki desmiti ofšoru, aptuveni 50 nekustamo īpašumu, vairāk nekā 70 miljoni eiro, kuriem vajadzētu būt uzņēmumu kontos Luksemburgā, tirdzniecības centrs Ventspilī, 75 Latvijas Bankas izdotas 100 latu zelta monētas un pat zelta aproču pogas.
Lemberga vēstule Privātai Dzīvei no cietuma
«2021. gads nav no tiem, par kuriem īsti nav, ko atcerēties. Diemžēl to vairumā gadījumu piepilda sēru un skumju ziņu kopums. 9. janvārī Jēkabpilī 95. dzimšanas dienā kopā ar radiniekiem baltā smilšu kalniņā guldījām mūsu māmuļu, vecmāmiņu un vecvecmāmiņu Mildu. Viņas aiziešanu noslēdza Covid-19! Vīrusu atnesa medmāsa, procedūru veicēja bez maskas.
Pēkšņi ļoti īsā laikā nomira izcils cilvēks, draugs 50 gadu garumā – Latvijas sirdsdziesmu vadītājs Guntis Skrastiņš, bet no Covid-19 – dzīvespriecīgais un omulīgais, pārliecināts Covid-19 pretinieks miljonārs Miša Soifers. No viņiem man atvadīties bija liegts…
Tik domās. Pēdējo vēstuli no Gunta saņēmu nedēļu pirms nāves, pats aizrakstīju – trīs dienas pirms viņa nāves. Diezin vai izlasīja… Tā pēkšņi mēs pamainījāmies lomām – uzmundrinājumu un optimismu viesu es. Tāda dzīve…
Protams, kā šis gads bez 22. februāra šova – apcietināšanas tiesas zālē. (..) Kad Staļins 1941. un 1949. gadā deportēja daudzus tūkstošus nevainīgu cilvēku, viņš deva laiku savākties un paņemt līdzi pauniņu. Kad Hitlers deportēja ebrejus, arī viņiem tika dots laiks paņemt pašu nepieciešamāko.
No Rīgas geto 1941. gadā tie bija 20 kg… Bet es arī esmu nevainīgs. Man Latvijas tiesa nedeva laiku savākties ne minūti, ne sekundi. Pat ne atvadīties no bērniem un sievas. Nevarēju paņemt ikdienas zāles, ārstniecības izmeklējumus un plānveida ārstēšanās plānus, drēbes, apavus, rakstāmpiederumus, telefona numurus un adreses. Tiesa neļāva uz cietumu paņemt pat krimināllietas materiālus. Lietas, kura ilgst no 1999. gada maija un ir par notikumiem laika posmā no 1993. līdz 1995. gadam. Ne lapiņu. Viss palika mājās.
Lai arī esmu nevainīgs, cietumā esmu pavadījis vairāk nekā 1/3 no piespriestā soda. Ja būtu notiesāts – pusi no laika līdz pirmstermiņa atbrīvošanai. Pateicoties tautas gudrībai, manis vadītā partija 5. jūnijā Ventspilī guva absolūtu uzvaru pašvaldību vēlēšanās. 55% – piektais labākais rezultāts Latvijā. Par mani nodeva visvairāk balsu. Sirds tencinājums. (..) Šis burvīgais tautas pozitīvisms – jaunības eliksīrs, kurš manu garu uztur cietumā. Vara cenšas atņemt. Nesanāk.
Vēl mana burvīgā ģimene ar sirdsmīļoto Mīļsirsniņu, Mīļsieviņu un omulīgo, darbīgo Artūriņu, un lietišķo Martinu, ar suņiem un kaķiem. Bildes, bildes, bildes – katru nedēļu. Ja es būtu uz mūžu ieslodzīts, nežēlīgi noslepkavojis cilvēkus, tad es ar mīļajiem varētu sazināties Skype. Bet es pat neesmu atzīts par vainīgu, tāpēc man nav ļauts komunicēt videorežīmā ar ģimeni. Ļoti humāni, vai ne?
Ikdienā dzīvoju pastāvīgās ciešanās un sāpēs. Vainīga mugura, mugurkauls un bruka, kuras ārstēt man liegts. Desmit mēnešos fizioterapeits un neirologs pie manis nav pielaisti ne reizi.
Dzīvnieku turēšanas likums aizliedz un nepieļauj, ka dzīvnieki dzīvo ciešanās un sāpēs. Bet uz cilvēkiem šī prasība neattiecas, lai arī esmu zīdītājs.
Tiesa to pat nevērtē, ignorē. Lai cieš, lai sāp! Tā viņam vajag, jo tā vēlas Latvijas vara. Mēģinu pierādīt, ka esmu dzīvnieks, ne cilvēks. Izdevīgi. Lai man tas 2022. gadā izdodas!»
