Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Aivars man vakar burtiski uz divām trim minūtēm piezvanīja. Izklausās diezgan slikti. Viņam ir ļoti stiprs klepus. Protams, slimnīcā visu laiku tiek kontrolēts skābekļa līmenis asinīs. Tas krītas. Viņš jautāja, lai noskaidroju, kādas zāles vajadzētu lietot, tad viņš varētu rakstīt iesniegumu, lai nodrošina attiecīgos medikamentus…» sarunā ar PDz atklāj Kristīne Lemberga.
«Mani visvairāk satrauc situācija, ka no ieslodzījuma vietas uz cietuma slimnīcu Olainē ved tos, kuriem slimības gaita ir vidēja vai smaga. Ja viss būtu kārtībā, viņš nekur netiktu pārvests. Tāpēc varu tikai lūgties un turēt īkšķus, lai stāvoklis nepasliktinās.
Mēs jau zinām, ka kovids ir diezgan viltīgs. Vienā brīdī liekas, ka ir labāk, bet tad vienā mirklī ir liels kritums,» satraukta ir Lemberga sieva.
Viņa zina teikt, ka Lembergs Olaines cietuma slimnīcas palātā ir viens pats.
«Viņš arī nevarēja paņemt līdzi ne televizoru, ne radio… Mēģina strādāt arī starp klepošanas lēkmēm. Pārtika jau arī tur slimnīcā ir tāda, kādu tur dod. Centrālcietumā vismaz veikalā varēja nopirkt dārzeņus, augļus, dabūt ķiplokus un sīpolus, lai saņemtu veselīgāku uzturu. Bet tur jau nekā tāda nav! Droši vien brīvdienās arī neviena ārsta nav… Šis man ir satraucošs un smags laiks, jo ir liela neziņa.
Galvenais, ka nekādi nevaru palīdzēt – ne varu aizsūtīt kādas zāles, neko,» bažīgi teic Kristīne.
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!
