Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas liek sāpēt muskuļiem?
Muskuļu slodzes laikā kā vielmaiņas galaprodukti izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas kairina muskuļos esošos nervu galus. Bieži kā muskuļu sāpju iemesls tiek apsūdzēta tikai pienskābe, kas patiesībā nav vienīgā vaininiece. To sauc pie atbildības, jo slodzes laikā atšķirībā no citiem faktoriem to var viegli konstatēt analīzēs.
Muskulis sāp, ja slodze tam ir bijusi neadekvāta vai tas nav bijis viņa ikdienas darbs.
Līdz ar to muskulis ir patērējis vairāk enerģijas, nekā ierasts, un tik daudz vielmaiņas galaproduktu organisms nespēj uzreiz izvadīt. Turklāt slodzes dēļ muskulī rodas mikroplīsumi.
Kad organisms ir sadalījis un izvadījis vielmaiņas galaproduktus un mikroplīsumi ir sadzijuši, muskuļu sāpes pāriet. Dažkārt šis process prasa pat vairākas dienas. Lai veicinātu muskuļu atjaunošanās procesu, sportisti izmanto dažādus paņēmienus. Viens no populārākajiem – iešana ledus vannā.
Ledus vannas iedarbības mehānisms
Ķermenim atrodoties ļoti aukstā ūdenī, tā temperatūra strauji samazinās. Organismam tas ir sava veida šoks, jo tas taču nezina, ka patiesībā neesam ielūzuši ledū un darām to apzināti. Aukstajā vannā ķermenis ieslēdz siltuma taupības režīmu. Lai ķermenis neatdzistu līdz kritiskai temperatūrai, organisms mūsu perifērijā – rokās un kājās, tieši tur, kur muskuļi visvairāk strādājuši treniņā, – sašaurina tos asinsvadus, kas nav dzīvībai svarīgi.
Brīdī, kad izkāpjam ārā no ledus vannas, organisms aktīvi pievēršas nosalušo vietu apasiņošanai un sasildīšanai. Tas ir līdzīgi kā ziemā, kad ir nosalušas rokas un, ieejot siltā telpā, pēc brīža jūtam, ka rokas sāk degt. Tas nozīmē, ka organisms nosalušajās vietās paplašina asinsvadus, lai tiktu piegādātas lielākas siltu asiņu porcijas. Paātrinātas asinsrites dēļ šie vielmaiņas galaprodukti, kas rada muskuļu sāpes, tiek izvadīti ārā.
Principā ledus vannas kā atjaunošanās metodes pamatuzdevums ir tieši tāds pats kā citām atjaunošanās metodēm – asinsrites veicināšana –, taču tās pozitīvais blakusefekts ir aukstums, kas labvēlīgi iedarbojas uz mikroplīsumiem muskuļos.
Ja uzreiz pēc slodzes iegremdējamies ledus vannā, tiek veicināta ātrāka mikroplīsumu sadzīšana.
Ledus vannas apmeklējums būs visefektīvākais, ja to darīs uzreiz pēc slodzes. Ūdens temperatūrai jābūt robežās no 8 līdz 12 grādiem. Pirmajās reizēs tā ir tikai ķermeņa iegremdēšana aukstajā ūdenī, iespējams, pat ne pilnībā, bet nākamajās reizēs process pakāpeniski jāpagarina, līdz aukstajā ūdenī jau var nosēdēt dažas minūtes. Procedūras optimālais ilgums 8–10 minūtes.
Lai atjaunošanās metodes nebūtu pēdējais glābiņš…
- Treniņa laikā ir svarīgi dzert ūdeni vai sporta dzērienus. Līdzīgi kā vīrusu slimību gadījumos, kad ārsts norāda, ka jādzer daudz šķidruma, lai skalotu ārā baciļus. Tas pats ar slodzes vielmaiņas galaproduktiem – lietojot ūdeni treniņa laikā, tie tiek izskaloti un neuzkrājas muskuļos tik lielā apjomā.
Ūdenim var pievienot citronu, jo tas veicina atjaunošanās procesus organismā. Šķidrums treniņā jādzer ik pa laikam, nevis jāgaida brīdis, kad slāps. Līdz slāpju sajūtai treniņa laikā nedrīkst nonākt, jo tā liecina par to, ka organisms jau ir dehidratējies un tam būs apgrūtināta atjaunošanās.
- Pēc treniņa ir jāatsildās un jāizstaipās. Atsildīšanās ir ļoti mierīgs dažu minūšu skrējiens vai velobrauciens (ārā vai uz trenažiera), kam seko stiepšanās. Atsildīšanās ilgums ir atkarīgs no sportista fiziskās sagatavotības, kā arī aizvadītā treniņa intensitātes. Atsildoties pienskābe un citi vielmaiņas galaprodukti tiek daļēji noārdīti, neuzkrājoties organismā.
Kā atjaunošanos veicinošu papildmetodi var izmantot kontrastdušu – pēc treniņa, apmeklējot dušu, pārmaiņus atvēsinoties aukstā un sasildoties karstā ūdenī, tādējādi panākot asinsrites raitāku darbību.
Arī fitnesa zālēs tik populārie saunas apmeklējumi palīdz organismam atjaunoties, taču ar nosacījumu, ka saunas apmeklējums tiek kombinēts ar aukstu dušu. Atrodoties saunā, papildus jāņem vērā dehidratācijas risks, ko nedrīkst pieļaut, kā arī tas, ka karstas saunas apmeklējums ir papildu slogs sirdsdarbībai, kas pēc smagas slodzes ne vienmēr ir vēlams.
