Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pēdējās nedēļas laikā vērojami apzināti un masveidīgi uzbrukumi Latvijas Radio, diskreditējot mazākumtautību valodās raidošās programmas Latvijas Radio 4 žurnālistus (LR4) un apšaubot kolēģu veidotā satura atbilstību sabiedriskā medija redakcionālajiem standartiem,» pauž Latvijas Radio.
«Ažiotāža uzsākta pēc LR4 raidījuma Atklātā saruna cikla Neizrunājām, kas veltīts 30. gadskārtai pēc Pilsonības likuma pieņemšanas. (..) Cikla mērķis bija spert soli sabiedrības saliedēšanas virzienā un ar profesionāliem ekspertiem, īpaši tiem, kuri bija lēmumu pieņēmēji deviņdesmitajos gados, diskutēt par tematiem un jautājumiem, kas arī pēc 30 gadiem rada domstarpības latviešu un mazākumtautību pārstāvju vidū. Raidījumā viesojušies bijušais Valsts prezidents Egils Levits, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un citi,» uzsvērts vēstulē.
«Sašutuma vētru izsauca YouTube video un ieraksti sociālajos medijos,
kuros sociālo mediju lietotājs Ņikita Klementjevs pauž: «Latviešu valoda – nav valoda! Par to mums stāsta Latvijas radio žurnāliste Kņazeva»,» skaidro Latvijas Radio un atzīmē, ka notikusi manipulēšana, izmantojot izgriezumu no raidījuma. Autors centies to pasniegt kā žurnālistes viedokli, kaut patiesībā ticis nolasīts raidījuma klausītāja iesūtīts jautājums un kopā ar raidījuma viesiem meklētas atbildes.
«Latvijas Radio ieskatā šie uzbrukumi atklāj apzinātus un mērķtiecīgus centienus ietekmēt LR4 un Latvijas Radio kopumā spēju veidot vispusīgu un sabiedrībai svarīgu saturu, jo ietekmē ne tik daudz pašu mediju, bet, un kas ir daudz satraucošāk, raidījumu veidošanas iespējas, pieaicinot ētera viesus.
Tās ir darbības, kas šķeļ Latvijas sabiedrību un mazina tās uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem,» teikts vēstulē.
Latvijas Radio atgādina, ka darbojas saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas paredz satura veidošanu mazākumtautību valodās:
«Tā arī ir daudzu Eiropas valstu sabiedrisko mediju prakse: veidot saturu mazākumtautību valodās,
lai – kā tas ir formulēts arī mūsu likumā, veicinātu visu iedzīvotāju piederību valstij un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.»
Latvijas Radio uzsver: «Uzbrukumi, kas balstīti piederībā konkrētai tautībai vai valstspiederībai, ir nepieņemami. (..). Informācija par pilsonību pati par sevi nenoved pie objektīviem secinājumiem.»
Noslēgumā Latvijas Radio aicina uz cieņpilnu diskusiju sabiedriskajā telpā, «iedziļinoties saturā, nevis sekojot tendencioziem klikšķu virsrakstiem.»
