Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Šobrīd «Latvijas pasta» finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga,» pauda valdes priekšsēdētāja Krauze-Čebotare. Viņa skaidroja, ka samazinās «Latvijas pasta» ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem «Latvijas pasta» ieņēmumu gūšanas avotiem. Tajā pašā laikā pieaugot spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.
Tāpat Krauze-Čebotare norādīja, ka «Latvijas pasts» nav valsts iestāde, bet ir valstij piederoša kompānija, tāpēc tai neesot jānodrošina sociālās funkcijas,
bet ir jāstrādā ar peļņu vai arī bez zaudējumiem. Ja «Latvijas pasts» strādāšot ar zaudējumiem, tas nozīmēšot, ka būs jālūdz papildu finansējums no valsts. Krauze-Čebotare gan atzīmēja, ka šobrīd būtu pārāk skaļi teikt, ka «Latvijas pasts» būtu maksātnespējas priekšā, taču, ja situācija netikšot risināta, tas notikšot tuvāko gadu laikā. Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens otrdien intervijā TV3 raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka līdz šim nav notikusi pilnvērtīga stratēģiskā komunikācija ar visām iesaistītajām pusēm par «Latvijas pasta» plāniem attiecībā uz nodaļu slēgšanu.
«Pastam nav tikai mežonīgā kapitālisma funkcija – tikai maksimizēt savu peļņu.
Pastam ir arī ļoti nozīmīga sociālā funkcija, kas ir saistīta ar pakalpojuma nepārtrauktību,» oponē Briškens, piebilstot, ka kompānijai ir jāmodernizējas un jāīsteno biznesa pieeju, bet to nevar darīt uz kritisku funkciju rēķina.
«Latvijas pasts» ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.
