Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vienlaikus 2022.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP sarucis par 1,7%.
Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 28,5 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī – 10,409 miljardu eiro apmērā.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības pieaugumu par 0,5% ietekmēja ražojošo nozaru samazinājums par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 2,2%.
Citi lasa
Neskatoties uz būtisko cenu pieaugumu gan augkopībā (par 36%), gan lopkopībā (par 45,8%), lauksaimniecības nozare novērtēta ar 1,7% izaugsmi, tostarp augkopībā pieaugums bijis par 2,2%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Pieaugums bija arī mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē – par 11%, kā arī zivsaimniecībā – par 2,2%.
Pēc ilgstošām pozitīvām attīstības tendencēm, kad pieaugums bija astoņus ceturkšņus pēc kārtas, samazinājumu par 1,6% uzrādījusi apstrādes rūpniecība. To ietekmēja kritums lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs, tostarp pārtikas produktu ražošanā bija kritums par 2%, bet koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 9% galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšana un impregnēšanā.
Savukārt citās apstrādes rūpniecības nozarēs bija vērojamas atšķirīgas tendences, tostarp pieaugums bija pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 11,9%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 8,9%, savukārt kritums bija ķīmisko vielu un produktu ražošanā – par 17,6%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 1,4%.
Neskatoties uz pieaugumu ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 3,1%, straujā cenu kāpuma un patēriņa samazinājuma dēļ pārējās rūpniecības nozarēs bija kritums par 8,5%, ko ietekmēja samazinājums par 14,1% elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā un par 4,7% ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā.
Vairākus ceturkšņus pēc kārtas samazinājumu uzrāda būvniecība, trešajā ceturksnī samazinoties par 13,6%. To joprojām negatīvi ietekmē pieaugošās būvniecības izmaksas, kas samazina pieprasījumu. Kritums vērojams visās trijās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecībā bija samazinājums par 14,2%, inženierbūvniecības veikto darbu apmērs saruka par 12,2%, bet specializēto būvdarbu apmērs samazinājās par 13,3%.
Tirdzniecības nozarē bija samazinājums par 10,3%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 23%. Pozitīvu ieguldījumu tirdzniecības attīstībā radīja pieaugums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē par 11,7%. Mazumtirdzniecībā vērojamo pieaugumu par 0,1% ietekmēja pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 1,4% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 0,5%, tostarp degvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 2,7%.
Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 0,6% pozitīvi ietekmēja ūdens transporta nozares palielinājums par 18,1%, kāpums uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās par 8,9%, kā arī pasta un kurjeru darbību pieaugums par 2,3%. Savukārt negatīvi transporta nozari ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta nozares attīstība, kur bija samazinājums par 6,6%.
Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi nodrošināja informācijas un komunikāciju nozaru darbības pieaugums par 14,2%, ko veicināja apmēru pieaugums lielākajās apakšnozarēs: telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 24,9%, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 12,2%, kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,6%.
Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 1,3% apmērā negatīvi ietekmēja apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare, kurā bija kritums par 25,6%, savukārt pieaugums bija finanšu pakalpojumos – par 0,3% un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās – par 19,1%.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apmēru pieaugumu par 10,6% sekmēja pieaugums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 21,1%, centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās par 16,6%, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozares pieaugums par 29,5%. Negatīva ietekme uz nozares attīstību bija samazinājumam arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā, tehniskajā pārbaudē un analīzē, kur kritums bija par 10,3%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka stabils un ilglaicīgs pieaugums vērojams administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbībās, kur šogad trešajā ceturksnī bija kāpums par 22,4%, tostarp izaugsme bija visās apakšnozarēs. Lielāko pieaugumu uzrādīja ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare, apmēriem palielinoties par 44,1%. Būtiski pieaugumi bija arī citās apakšnozarēs, tostarp darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 34,5%, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 30,3%, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos – par 14,5%, biroju administratīvajās darbībās – par 13,8%.
Produktu nodokļu apmērs šogad trešajā ceturksnī samazinājās par 7,6%, ko ietekmēja samazinājums lielākajās produktu nodokļu grupās, tostarp pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi saruka par 8,3%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 1,5%.
Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir pieauguši par 4,9%.
Mājsaimniecību tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē palielinājušies par 2,1%. Izdevumi atpūtai un kultūrai palielinājušies par 29,3%, bet izdevumi par restorāniem un viesnīcām pieauguši par 20,2%. Straujo pieaugumu gan galvenokārt ietekmēja zemais bāzes līmenis 2021.gada attiecīgajā periodā.
Vienlaikus par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) mājsaimniecības tērējušas par 4,3% mazāk nekā gadu iepriekš.
Tāpat statistikas pārvaldē norāda, lai gan faktiskajās cenās izdevumi par ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas ietver elektroenerģiju, gāzi un citus kurināmos, kā arī pārējos komunālos pakalpojumus, ir būtiski pieauguši, izslēdzot cenu ietekmi, konstatēts izdevumu samazinājums salīdzināmajās cenās par 2,2%.
Valsts pārvaldes galapatēriņa izdevumi šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinājušies par 1,6%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 0,4%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transportlīdzekļos palielinājās par 9,9%, intelektuālā īpašuma produktos – par 18,3%, bet ieguldījumi mājokļos un citās būvēs samazinājās par 13%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pieauga par 12,3%. Eksportēto preču apmērs palielinājās par 9,3%. Visvairāk tika eksportēts koks un tā izstrādājumi, minerālprodukti, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Pakalpojumu eksports palielinājās par 21,7%. Kāpumu galvenokārt ietekmēja transporta pakalpojumu, ar braucieniem saistīto pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports.
Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 8,8%, tostarp preču imports palielinājās par 7%, bet pakalpojumu imports – par 18,4%. Visvairāk tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskās ierīces. Pakalpojumu importā visvairāk palielinājies transporta pakalpojumu, ar braucieniem saistīto pakalpojumu, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.
Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2022.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums faktiskajās cenās pieaudzis par 9%, tostarp kopējā darba alga ir pieaugusi par 9,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 6,5%.
Kopējais darbinieku atalgojums visstraujāk palielinājies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 17,5%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarēs – kopumā par 15,1% un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs – par 11,2%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs kopumā ir par 10,3% lielāks nekā pērn.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 23,4%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo ir palielinājies par 9%.
