Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Emisiju apjoms Rīgā turpina pieaugt
Kā norāda Rīgas valstpilsētas izpilddirektora padomniece klimatneitralitātes jautājumos Alise Pizika, mūsu dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no efektīvas un pieejamas transporta sistēmas.
«Transports ir viens no galvenajiem vides problēmu avotiem Eiropas Savienībā un veicina ne tikai trokšņa piesārņojumu, bet arī klimata pārmaiņas. Latvijā transporta sektors ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots – tas ir atbildīgs par 1/3 no visām SEG emisijām un ir galvenais CO2 emisiju avots Rīgā (42%). Novērojumi liecina, emisiju apjomam šajā sektorā, diemžēl, ir tendence nevis samazināties, bet tas turpina pieaugt,» stāsta A. Pizika.
2020. gada beigās Latvijā tehniskā kārtībā esoši bija apmēram 739 tūkstoši vieglo transportlīdzekļu. Joprojām fosilā degviela, konkrēti dīzeļdegviela, ir galvenais autotransportā izmantotais energoresurss – tās īpatsvars vieglo automašīnu transportā 2020. gadā bija 63%.
Vienlaikus inovācijas transporta nozarē, kā arī valsts atbalsta instrumenti pēdējo gadu laikā rosina patērētājus pievērst uzmanību transportlīdzekļu izplūdes gāzu ietekmei uz apkārtējo vidi un mudina pieņemt videi draudzīgākas izvēles, piemēram, izmantot sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar elektroauto vai hibrīdauto.
Novecojis auto – dārgs ekspluatācijā un var būt bīstams pašam un apkārtējiem
Jāņem vērā, ka automašīnām novecojot, tās ne tikai nelabvēlīgi ietekmē vidi, bet tām nepieciešama arī daudz regulārāka apkope un remonts, kas var būt ļoti dārgs un arī laikietilpīgs process. Turklāt vecākas automašīnas reti ir aprīkotas ar jaunāko auto modeļu drošības elementiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, ar kuru palīdzību ir iespējams ātrāk reaģēt bīstamās situācijās un izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
«Vidējais pirmreizēji reģistrēto automobiļu vecums Latvijā ir 10–11 gadi un šie dati ir nemainīgi jau gadiem ilgi, turklāt izteikts līderis ir automobiļi vecumā virs 11 gadiem, kuri veido pusi no pirmreizējo reģistrāciju skaita,» stāsta ceļu satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
«Pieredze liecina, ka jauniem automobiļiem vecumā līdz trīs gadiem ļoti reti tiek konstatēti tādi bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību, kamēr jau piecus gadus un vecākiem transportlīdzekļiem tehniskajās apskatēs konstatēto defektu skaits strauji aug. Tas norāda uz to, ka auto tehniskajam stāvoklim ir rūpīgi jāseko līdz, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus ceļu satiksmes dalībniekus.»
Kā norāda eksperts, vairumā gadījumu piecus līdz sešus gadus veciem transportlīdzekļiem beidzas arī dīleru oficiālās garantijas, kuru laikā auto tika uzturēts atbilstošā tehniskā kārtībā. Tas nozīmē, ka par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli ikdienā jāsāk vairāk rūpēties tieši pašam tā īpašniekam, regulāri veicot tehniskā stāvokļa pārbaudi, lai laikus konstatētu un labotu automobiļa defektus.
Ilgtspējīga alternatīva auto īpašumtiesībām
Automašīna kā prece jau labu laiku ir sociāls, nevis tehnisks pirkums – nozares fokusā vairs nav tikai tehniska auto ražošana, bet gan tas, kā automašīna padarīs lietotāja ikdienu ērtāku, dinamiskāku un drošāku.
Mūsu sabiedrībā jau iecienītie auto koplietošanas pakalpojumi ļauj iznomāt automašīnas pa stundām vai dienām, piedāvājot alternatīvu auto īpašumtiesībām.
Tādā veidā ne tikai tiek nodrošināta mobilitāte kā pakalpojums (MaaS), bet arī tiek mazināts automašīnu skaits pilsētā, kas vienlaikus ievērojami samazina arī benzīna vai dīzeļdegvielas izplūdes gāzu piesārņojumu.
«Nereti privātpersonām un uzņēmumiem ikdienā regulāri nepieciešams savs auto, bet apsverot tā iegādi, nākas saskarties ar jaunu automašīnu nepieejamību un dārgu izvēlētā transportlīdzekļa cenu. Tādēļ esam ieviesuši jaunu risinājumu – auto abonēšanu, ar kura palīdzību mūsu klientiem ir iespēja būtiski ietaupīt laiku un pūles, kas nereti rodas auto iegādes procesā,» saka A. Eņģelis.
Rūpējoties par tīru un drošu pilsētvidi nākotnē
A. Pizika norāda uz citu valstu pieredzi, kur, lai samazinātu emisiju un piesārņojuma daudzumu, par prioritāti ir izvirzīta efektīva transporta sistēma, pāreja uz bezemisiju transportlīdzekļiem, kā arī iedzīvotāju paradumu maiņa.
«Lai šīs prioritātes īstenotu, ir jāparedz būtiski ieguldījumi infrastruktūras attīstībā, iedzīvotāju un politiķu informēšanā un izglītošanā. Ja politikas veidotāji nebūs gatavi tuvākajā laikā pieņemt izšķiroši būtiskus un, protams, arī drosmīgus lēmumus šo prioritāšu īstenošanai, tad mēs iepaliksim nepieciešamā rezultāta sasniegšanā arī salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem, ar kuriem šobrīd esam līdzvērtīgā situācijā,» saka A. Pizika.
Mainot savus ikdienas paradumus un pielāgojoties globālajām mobilitātes tendencēm, ikvienam ir iespēja ne tikai samazināt atkarību no sava personīgā transportlīdzekļa, bet rūpēties arī par apkārtējo vidi – samazinot privātu transportlīdzekļu lietošanu ikdienā, ievērojami tiks uzlabota gaisa kvalitāte pilsētvidē nākotnē, kā arī kopīgiem spēkiem tiks radīta ilgtspējīga un efektīva mobilitāte mūsu pilsētās.
