Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tuvāko 4 – 5 gadu laikā elektromobiļa iegādi apsver 15 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir par ceturto daļu vairāk nekā 2020. gadā. Lietuvā situācija identiska, savukārt Igaunijā šajā laika posmā elektroauto apsvērtu iegādāties 12 % respondentu. Attiecīgajā laika nogrieznī elektriskās mašīnas iegādi biežāk plāno vīrieši vecumā no 18 līdz 29 un no 40 līdz 49 gadu vecumam, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 1500 eiro.
Savukārt tuvāko trīs gadu laikā pie elektroauto plāno tikt 13 % iedzīvotāju Latvijā (pirms diviem gadiem – 11 %), kas nozīmē, ka tuvākajā piecgadē elektromobili savos iegādes plānos iezīmējuši 28 % respondentu. Piecu gadu laikā Lietuvā elektroauto plāno pārsēsties 31 %, savukārt Igaunijā – 22 % iedzīvotāju.
Vienlaikus Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas elektromobili plānoja iegādāties 6 līdz 10 gadu laikā vai vēl tālākā periodā – ja pērngad šādi plāni bija 29 %, tad šobrīd elektroauto tālākā nākotnē plāno iegādāties vien 23 % Latvijā.
Latvijā fiksēts arī lielākais respondentu skaits, kuri paši neplāno iegādāties elektromobili, tomēr atbalsta to plašāku izmantošanu – šādi uzskata 28 % Latvijā, 27 % Igaunijā un 26 % Lietuvā. Latvijā visbiežāk šādu viedokli paudušas sievietes, kuras sasniegušas 40 gadu vecumu.
«Aptaujas dati liecina, ka, ja iepriekš Latvijā iedzīvotāji sevi pārsēžamies pie elektroauto stūres redzēja ilgākā termiņā jeb 5 līdz 10 gadu nogrieznī, tad līdz ar pašreizējām degvielas cenām un pieejamo valsts atbalstu arvien vairāk sāk apsvērt domu elektromobili iegādāties jau tuvāko 3 līdz 5 gadu laikā. Interese par elektroauto iegādi pieaug arī no uzņēmēju puses, un pieprasījumu stiprinošs faktors nākotnē varētu būt atbalsta instrumentu pieejamība ne tikai iedzīvotājiem, bet arī juridiskām personām,» teic Pēteris Plaudis, «Citadele Leasing» vadītājs Latvijā.
Aptaujas dati liecina, ka aptuveni katrs sestais Baltijas valstu iedzīvotājs elektromobili neplāno iegādāties vispār, jo atbalsta ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu automašīnu izmantošanu. Visvairāk šādu uzskatu pauž Igaunijā (17 %), pēc kā seko Latvija (16 %) un Lietuva (14 %).
Populārākie raksti
.
