Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Persistentā fetālā vaskulatūra (PFV) ir reta ģenētiski noteikta saslimšana, kas parasti nav mantota no vecākiem un visbiežāk skar tikai vienu aci. Kā skaidro Bērnu slimnīcas Acu slimību klīnikas vadītāja, oftalmoloģe Sandra Valeiņa, līdz piedzimšanai mazuļa acābolos ir embrionālo asinsvadu sistēma, kas līdz nākšanai pasaulē pilnībā uzsūcas. Pēc tam bērna actiņu uzdevums ir sākt mācīties redzēt. PFV gadījumā šis process nenotiek kā paredzēts un acābolā veidojas saistaudi, kas traucē turpmāku acs augšanu un attīstību.
Atkarībā no slimības smaguma pakāpes, PFV var ārstēt, cenšoties attīstīt redzi dotajās iespēju robežās, taču smagākas slimības izpausmes gadījumā ir būtiski traucēta skartās acs attīstība un tā var būt neredzīga. Šī ir pirmā reize, kad Latvijā veikta šāda veida operācija, un tās primārais mērķis bija nodrošināt gaismas nokļūšanu līdz acs tīklenei, lai bērna acs varētu augt. Ja redzes nervs un tīklene funkcionāli būs attīstīti, bērns ar slimības skarto aci varētu sākt mācīties redzēt.
Ik gadu Latvijā bērniem tiek veiktas ap 30 iedzimtu kataraktu un glaukomu mikroķirurģiskas operācijas. Tās, sadarbojoties ar Bērnu slimnīcas Acu slimības klīnikas speciālistiem, veic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīniku acu mikroķirurgi. Bērnu acu ārsts diagnosticē slimību, sagatavo pacientu nepieciešamajām operācijām un seko acu veselības stāvoklim līdz pat 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Citi lasa
Pacientu Latvijā pirmajai PFV operācijai sagatavoja Bērnu slimnīcas speciālisti – ārstējošā ārste, oftalmoloģe Sandra Valeiņa, anesteziologs reanimatologs Edgars Putka, intensīvās terapijas un anestēzijas māsa Sandija Šablovska, piedaloties ārstei-rezidentei Laurai Gravai. Operāciju veica Rīgas Austrumu slimnīcas oftalmoloģe – vitreoretinālā speciāliste Līga Radecka.
“Esam gandarīti par veiksmīgo sadarbību ar Bērnu slimnīcas oftalmologiem un iespēju palīdzēt bērniņam ar reto iedzimto patoloģiju. Pirms operācijas nebija skaidri nosakāms actiņas defekta plašums un paredzamais iznākums, taču, ja mēs neuzdrošinātos rīkoties, mazulim nebūtu praktiski nekādu izredžu šajā acī iegūt jebkādu redzi,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas oftlamoloģe, acu mikroķirurģe Līga Radecka, kas veica minēto operāciju.
“Mūsu misija ir uzlabot pacienta dzīves kvalitāti ikvienā situācijā. Pateicoties Latvijas lielo slimnīcu speciālistu sadarbībai, visiem Latvijas bērniem ir pieejama spēcīga oftalmoloģijas mikroķirurgu kompetence un operācijas ar pasaules līmeņa medicīnas iekārtām,” piebilst Sandra Valeiņa.
Operācija ir tikai daļa no bērnam nepieciešamās ārstēšanas. Liela nozīme ir savlaicīgai turpmākai rehabilitācijai, jo cilvēka redzes funkcijas attīstās pirmajos septiņos dzīves gados, īpaši svarīgas iemaņas gūstot pirmajos trijos. Turpmākajos 18 gados mazuļa acu veselību un skartās actiņas attīstību uzraudzīs Bērnu slimnīcas speciālisti.
