Pēc CSP datiem, šobrīd piektdaļa Latvijas iedzīvotāju jau ir nosvinējuši 65. dzimšanas dienu, bet katrs desmitais ir vecāks par 75 gadiem.
«Sabiedrības novecošana uzņem ātrumu, bet Latvijas sabiedrība vēl tikai sāk pierast pie jaunās demogrāfiskās situācijas. Vienlaikus vecākās paaudzes cilvēki aizvien vairāk apzinās savas neizmantotās iespējas un vēlas turpināt dzīvot jēgpilnu dzīvi arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas,» stāsta projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova.
«Kļūdaini domāt, ka pensionāriem dzīvei nepieciešami tikai soliņi un veikali mājas tuvumā. Ir jābūt gan iespējai iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, gan iespējai realizēt savas intereses – satikt interesantus cilvēkus, ceļot, apgūt jaunās tehnoloģijas utt.» Kamēr vēl nav izstrādāta visaptveroša valsts sociālās politikas programma, kā to īstenot, jau tagad ir zināmi salīdzinoši lēti paņēmieni, kā padarīt senioru dzīvi veselīgāku un mūsdienīgāku, proti, veidot Latvijā Trešās paaudzes universitāšu tīklu.
Pirmā tāda universitāte tika izveidota Francijā 1973. gadā, un turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs – arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā. «Tur seniori aktīvi izmanto iespēju mācīties, apgūt noderīgas prasmes un kompetences, lai neapstātos savā attīstībā.
Mācību centru pieredze rāda, ka aktīvs dzīvesveids vecumdienās ļauj izjust savu piederību domubiedru grupai, palīdz novērst uzmanību no sliktas pašsajūtas, skumjām domām un trauksmes.
Iesaistoties regulārā un interesantā darbībā, seniori ir mazāk pakļauti depresijas riskam, retāk slimo, mazāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības, labāk orientējas sabiedriskajos procesos, izjūt lielāku gandarījumu par dzīvi,» stāsta Tatjana Azamatova, piebilstot, ka projekta īstenotāji jau bija devušies pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju.
Kas tad ir šie pirmie celmlauži Latvijā, kas radīs izglītošanās iespēju ikvienam, kas uzskata sevi par senioru jeb trešās paaudzes pārstāvi? Tā ir sabiedriskā labuma biedrība Vidusdaugavas NVO centrs, kas kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas šoruden uzsākusi darbu pie Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs īstenošanas. Kā un kāds U3A modelis tiks veidots Latvijā, tas ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild Žurnāls Santa.