Rīga +8°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iedzīvotāji
*Latvijā visvairāk iedzīvotāju tikai saskaitīti 2000. gadā – togad mūsu bija 2,7 miljoni. Šobrīd esam vairs tikai 1,9 miljoni, no kuriem laukos dzīvo tikai pusmiljons, pārējie ir pilsētnieki. Vīriešu joprojām mūsu vidū ir mazāk – viņi veido 46,4% no Latvijas iedzīvotājiem, sievietes attiecīgi 53,6%. Ja palūkojam svarīgākos demogrāfiskos rādītājus, jāsecina, ka gājušās mazumā gan noslēgto, gan šķirto laulību skaits, samazinājusies dzimstība. Vēl 1980. gadā uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības koeficients bija 14,1, bet 2023. gadā – 7,7.
*Mūsu sabiedrība tiešām noveco. 2000. gadā vīrieša vidējais vecums Latvijā bija 35,4 gadi, bet 2024. gadā – jau 39,9 gadi. Savukārt sievietēm tas no 40,8 gadiem pieaudzis līdz 45,9 gadiem. Runājot vispār par cilvēku vidējo vecumu Latvijā, 1980. gadā tas bija 35,8 gadi, pērn – 43,1.
*Latvijā joprojām populārākais vārds ir Jānis, tam seko – Aleksandrs. Savukārt sievietēm – Anna, taču bieži sastopamas ir Daces, Ineses, Ilzes, Tatjanas, Jeļenas, Kristīnes, Valentīnas un Līgas vārds.
*Ja runājam par tautībām, kas dzīvo Latvijā, – mūsu, latviešu, vēl ir vairākumā. No 1 871 882 iedzīvotājiem latvieši ir 1 171 070, krievi – 437 587, tad skaita ziņā seko ukraiņi, baltkrievi, poļi, lietuvieši, romi, ebreji, vācieši, indieši (visstraujāk augošais skaits), armēņi, tatāri, uzbeki, azerbaidžāni, moldovi, igauņi, gruzīni, rumāņi, čuvaši, tadžiki, turki, vjetnamieši (tieši pēdējos divos gados), itāļi, mordvieši, bulgāri, somi, kazahi, angļi, ķīnieši, grieķi, francūži, osetīni, lezgīni un ungāri.
*Meitenes joprojām Latvijā dzimst biežāk nekā zēni. 2000. gadā pārliecinoši visvairāk sievietēm bērni dzima vecumā no 25 līdz 29 gadiem, bet 2023. gadā – vecumā no 30 līdz 34 gadiem. Pērn sievietēm vecumā līdz divdesmit gadiem piedzimuši 374 bērni, no kuriem – 311 bērni dzimuši ārpus laulības. 2000. gadā šādā vecumā sievietes pasaulē laida 2115 bērniņu. Pirms 23 gadiem sievietes tiešām centās dzemdēt bērnus vecumā no 20 līdz, vēlākais, 30 gadu vecumam. Šobrīd līkne novirzījusies, un sievietes biežāk izvēlas dzemdēt vecumā no 25 līdz 35 gadiem, pieaudzis to sieviešu skaits, kas laiž bērnus pasaulē vecumā no 40 līdz 45+.
*Statistikas pārvalde apkopojusi arī jaundzimušo paredzamo mūža ilgumu. Piemēram, 1896. gadā dzimušo vidējais mūža ilgums bija 42,6 gadi, bet 2000. gadā dzimušajiem – 75,1 gads, 2021. gadā dzimušajiem – 73,1 gads, 2022. gadā – 74,4 gadi un 2023. gadā – 75,5 gadi. Kā galvenais nāves cēlonis norādīts ļaundabīgs audzējs.
*Bet kāds Latvijas iedzīvotājiem ir ģimenes stāvoklis? 2024. gadā no visiem vīriešiem neprecējušies bija 42,9%, precējušies – 36,3%, šķīrušies – 12,2%, atraitņu – 8,2%. Savukārt, runājot par sievietēm, – neprecējušās bija 37,7%, laulībā dzīvoja 34,2%, šķīrušās 14,6% un atraitnes bija 13%.
Kas notiek mājsaimniecībās
*2024. gada sākumā vientuļās mātes, kas audzina bērnus, bija 37,7%. Bet vientuļie tēvi – 8,1%. Precēto pāru ģimenes, kurās dzīvo bērni, veidoja 26,3%, savukārt precēto pāru ģimenes, kurās nedzīvo bērni, – 18%. Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, – 5,2%, bez bērniem, – 5,1%.
* Kādi bijuši mājsaimniecību ienākumi? Skatoties līkni kopš 2015. gada, vidējie ienākumi, protams, ir auguši. Pēdējā informācija par 2022. gadu liecina, ka uz vienu mājsaimniecību vidēji tie bijuši 1649 eiro mēnesī, uz vienu mājsaimniecības locekli – 740 eiro. Ja paskatās dažādos mājsaimniecības tipus, kļūst redzams, ka vidējie ienākumi mēnesī mazāki ir cilvēkam vecumā 65+, kurš dzīvo viens, kā arī ģimenēm, kas audzina divus un vairāk bērnus. Salīdzinoši pārtikušāk dzīvo mājsaimniecībās, kur ir divi cilvēki vecumā 65+ bez apgādībā esošiem bērniem.
*Materiālai un sociālai nenodrošinātībai 2023. gadā bija pakļauti 13,5% Latvijas iedzīvotāju, savukārt dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai – 6,2%.
Cilvēks tiek uzskatīts par pakļautu dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai, ja viņam piemīt vismaz 7 no 13 norādītajām pazīmēm:
1. cilvēks naudas trūkuma dēļ nespēj segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu;
2. nespēj finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu;
3. segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem;
4. ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu;
5. katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām;
6. lietot savām vajadzībām vieglo auto;
7. savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām;
8. savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām);
9. nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm;
10 nelielu naudas summu tērēt tikai sev;
11 regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām;
12 vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena;
13 savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.
Visvairāk materiālā un sociālā nenodrošinātība (arī dziļa) skar cilvēkus vecumā no 50 līdz 64 gadiem.
* Vecumā no 65 līdz 74 gadiem strādā 5,1% vīriešu un 6,4% sieviešu. Visvairāk Latvijas iedzīvotāji tiek nodarbināti tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpoju sniegšanā, tad seko rūpniecība, kā trešā pozīcija minēta transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi.
*Pēdējo septiņu gadu laikā valstī gandrīz dubultojušies izdevumi, kas paredzēti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. 2022. gadā tie bija jau apmēram 6,8 miljoni eiro.
Veselība
*Raugoties uz veselības aprūpes resursiem, ārstu un medicīnas māsu skaits pēdējo triju gadu laikā nav dramatiski sarucis. Klāt nākuši feldšeri, ārstu prakses, zobārstniecības iestādes. Tiesa, 43,2% medicīnas māsu vecums ir no 50 līdz 59 gadiem un 10,9% strādā vecumā 65+.
*Visvairāk uz 10 000 iedzīvotāju ir anesteziologi un reanimatologi, tad seko ginekologi un dzemdību speciālisti, trešo vietu dala psihiatri, narkologi un internisti.
*2023. gadā no infekciju slimībām iedzīvotāji visbiežāk slimojuši ar vīrusu zarnu infekcijām, pieaudzis uzskaitē esošo cukura diabēta slimnieku skaits, bet saslimstība ar ērču encefalītu visbiežāk vērojama Liepājas pusē.
Noziegumi
*2023. gadā reģistrēti 35 609 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par nepilniem 2000 vairāk nekā 2022. gadā. No tiem – 70 slepkavības, 123 izvarošanas, 321 laupīšana, 13 462 īpašuma zādzības (krāpšana un piesavināšanās nelielā apmērā), 553 īpašuma zādzības no mājokļiem, 433 automašīnu zādzības, 120 huligānisma gadījumu, 440 ceļu satiksmes negadījumu, 1492 narkotisko vielu nelikumīgas izgatavošanas, glabāšanas vai realizēšanas. Pavisam noziegumus pastrādājuši 8842 cilvēki, no kuriem pērn cietumā nokļuva 2176 vīrieši un 261 sievietes.
