Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, turpinās iedzīvotāju novecošana. Kopš 2004. gada iedzīvotāju 65 gadu vecumā un vairāk īpatsvars ir lielāks par bērnu un pusaudžu īpatsvaru vecumā līdz 14 gadiem. Tas nozīmē, ka nākotnē būs mazāks iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un demogrāfiskās slodzes līmenis pieaugs. Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju virs 65 gadu vecuma 2021. gada sākumā bija Strenču, Ērgļu, Valkas un Krāslavas novadā, savukārt mazāk nekā 10% bija tikai Mārupes novadā. Mazāk nekā 15% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem bija vēl tikai sešos Pierīgas novados – Ādažu, Babītes, Garkalnes, Stopiņu, Ķekavas un Ikšķiles novadā.
CSP norāda, ka cilvēku paredzamais mūža ilgums ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. 2020. gadā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija 70,4 gadi, bet sieviešu – 79,5 gadi. Vīrieši Latvijā dzīvo apmēram par astoņiem līdz 12 gadiem mazāk nekā sievietes. Lietuvā un Latvijā starpība starp vīriešu un sieviešu paredzamo mūža ilgumu – vairāk nekā deviņi gadi – ir vislielākā no visām ES valstīm. Arī Igaunijā un Polijā vecuma starpība pārsniedz astoņus gadus, kamēr vidēji ES tie ir 5,5 gadi.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».