• Latvijā lietoto auto tirgus ir viens no sliktākajiem Eiropā, atklāts pētījumā

    Auto
    Auto Latvija
    Auto Latvija
    1. novembris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: LETA / Zane Bitere
    Eiropas lietoto auto tirdzniecība nebūt nav caurspīdīga, jo daudziem transportlīdzekļiem ir attīts jeb mainīts nobraukums, kā arī slēpti bojājumi. Lai arī situācija katrā valstī ir atšķirīga, ik gadu pircēji visā kontinentā krāpnieku dēļ pazaudē miljoniem eiro.

    Auto nozares datu uzņēmuma «carVertical» nesen veiktajā pētījumā atklāts, kurās valstīs lietoto auto pirkšana ir riskantāka. Pētījumā ar nosaukumu Tirgus caurspīdīguma indekss ir sarindotas valstis, balstoties uz dažādiem kritērijiem, lai noteiktu, kuras no tām ir pašas caurspīdīgākās un uzticamākās. Izrādās, ka Latvijā auto tirgus ir viens no sliktākajiem Eiropā. Problēmas Latvijā atgādinot Austrumeiropā novērojamās tendences.

    Latvija Tirgus caurspīdīguma indeksā ieņem 24. vietu

    No visām 25 valstīm, kas iekļautas Tirgus caurspīdīguma indeksā, Latvija ierindojas 24. vietā. 12,9 % automašīnu Latvijā, kuras pārbaudīja «carVertical», ir konstatēts attīts nobraukums. Lai arī fiksētais odometra krāpniecības gadījumu skaits pret pagājušo gadu ir krities, tas vairāk ir izskaidrojams ar platformas uzlabotām tehniskām iespējām konstatēt krāpniecības gadījumus, kā arī tos efektīvi nošķirt no kļūmēm, kas rodas digitalizējot datus. Latvijā vidēji automobilim, kuram ir mainīti nobraukuma dati, rādījums no reālā atšķiras par 102 991 km. Piemēram, ja transportlīdzekļa patiesais nobraukums ir 200 000 km, krāpnieki varētu to samazināt līdz 97 000 km, lai auto pārdotu par augstāku cenu.

    Ieskatoties datos par negadījumiem un avārijām, 58,4 % automašīnu Latvijā ir guvuši neliela vai nopietna mēroga bojājumus. To vidējā vērtība par negadījuma reizi ir 3675 eiro.

    Latvijā 73 % automobiļu tiek ievesti no citām valstīm. Vidējais «carVertical» pārbaudītais transportlīdzekļu vecums ir 11,1 gads. Šādām automašīnām ir krietni kritusies tirgus vērtība, salīdzinājumā ar ražošanas brīdi, tādēļ krāpnieki var krist kārdinājumā viltot nobraukumu un palielināt prasīto cenu.

    Kaimiņvalstī Lietuvā 8,3 % automašīnu ir viltots nobraukums, savukārt 57,6 % auto ir bojājumi. Importēto transportlīdzekļu Īpatsvars ir līdzīgs (75,7 %), kas norāda uz to, ka izredzes iegūt spēkratu ar apšaubāmu pagātni ir visai līdzīgas.

    Rietumu un Skandināvu valstu tirgus ir caurspīdīgāks

    Pētījumā pati caurspīdīgākā un atklātākā valsts ir Apvienotā Karaliste. Ņemot vērā, ka britus neinteresē Eiropas kontinentālajā daļā dominējošie auto ar stūri kreisajā pusē, importa rādītājs ir ļoti zems – 2,2 % apmērā.  Šādi dati tiešā mērā norāda uz zemāku krāpniecības gadījumu skaitu lietoto auto tirdzniecībā.

    Apvienotajā Karalistē ir 2,7 % attītu auto, Vācijā – 3,4 %, Šveicē – 2,4 %, Dānijā – 4,1 % un Francijā – 3,3 %, kas ir daudz zemāki rādītāji nekā citās Eiropas valstīs.

    «Rietumu un Skandināvu valstu tirgi kopumā ir daudz caurspīdīgāki nekā Austrumeiropas valstis, jo tajās ir stingrāka likumdošana, tiek importēts mazāk lietoto auto, kā arī augstāka iekšzemes kopprodukta dēļ. Valstīs ar bagātāku ekonomiku parasti ir jaunāks autoparks un mazāk krāpniecības gadījumu, jo ir mazāk pircēju, kas izvēlētos lētākus transportlīdzekļus,» saka Mats Buzelis (Matas Buzelis), auto nozares eksperts un «carVertical» komunikācijas vadītājs.

    Centrāleiropas valstis, piemēram, Slovākija un Čehija, Tirgus caurspīdīguma indeksā ierindojas saraksta vidū – nobraukuma viltošana ir biežāka parādība nekā Rietumeiropā, kā arī importa rādītāji ir augstāki.

    Austrumeiropa ir auto krāpniecību avots

    Ukrainā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā un Polijā no visām izpētītajām valstīm ir necaurspīdīgākā lietoto auto tirdzniecība.

    «Krāpniecības īpatsvars šajā reģionā ir savstarpēji saistīts ar augsto importēto auto skaitu, jo automobiļu dati bieži vien pazūd, vedot spēkratus pāri valstu robežām, lai tos pārdotu. Veikto remontdarbu kvalitāte ir apšaubāma, un bojāto transportlīdzekļu īpatsvars ir augstāks par vidējo. Raugoties no krāpniecības novēršanas likumdošanas viedokļa, dažas valstis nedara pietiekami daudz, lai pasargātu sabiedrības intereses,» skaidro M. Buzelis.

    Sliktākā situācija ir Ukrainā, kur 8,5 % automašīnas ir ar viltotu nobraukumu, 49,7 % spēkratu ir konstatēti bojājumi. Savukārt importa rādītājs Ukrainā ir viens no augstākajiem Eiropā – 82,4 %.

    Līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, arī Rumānijā un Polijā ir augsts importēto automašīnu skaits – 66 % un 59,8 %. Aplūkojot bojājumu un viltoto odometru rādītājus, Rumānijā 59,1 % auto ir bojāti un 7,8 % ir ar attītu nobraukumu. Savukārt Polijā 65,8 % ir bojāti, bet 4,9 % auto ir ar viltotu nobraukumu.

    Kā tika aprēķināts Tirgus caurspīdīguma indekss?

    «carVertical» pētījumā ir aplūkotas reālas automašīnu vēstures atskaites, kuras ir ģenerējuši platformas lietotāji laikposmā no 2022. gada oktobra, līdz 2023. gada septembrim. Rezultāti ir apkopoti pēc 6 kritērijiem:

    • attīto auto īpatsvars;
    • vidējais odometra attīto kilometru skaits;
    • bojāto transportlīdzekļu īpatsvars;
    • vidējā bojājumu vērtība;
    • importētu lietoto auto īpatsvars;
    • pārbaudīto auto vidējais vecums.

    Ņemot vērā, ka lietoto auto tirdzniecības caurspīdīguma ietekme katrā valstī var atšķirties, «carVertical» datu eksperti šiem kritērijiem ir piešķīruši dažādu nozīmi.  Piemēram, attītu auto īpatsvars ir daudz svarīgāks nekā konkrētā valstī “carVertical” pārbaudīto auto vidējais vecums.

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē