Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dati liecina, ka Latvijas elektroauto straujais pieprasījuma kāpums ir izvirzījies līdera pozīcijās starp Baltijas un Polijas valstīm. Otrajā vietā, salīdzinot šī un aizvadītā gada jauniegādāto elektroauto skaitu, ir Igaunija ar 79 % jeb 644 elektroauto. Savukārt trešajā vietā pēc kāpuma ir Polija ar 76 % jeb 8495 jauniegādātiem elektroauto.
Kaut gan elektroauto skaits ir stipri lielāks, procentuālais pieaugums ir mazāks nekā Latvijā un Igaunijā. Līdzīga situācija ir novērojama Lietuvā, kur jauno elektroauto skaits ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs – 1009, bet procentuālais pieaugums ir 72 %, kas salīdzinājumā ar pārējām valstīm ierindo kaimiņus ceturtajā vietā. Vērtējot elektroauto pieprasījumu Eiropā, vidēji jauniegādāto elektroauto procentuālais skaits ir vairāk nekā uz pusi mazāks nekā Latvijā jeb 45 %.
Vērtējot elektroauto tirgus daļu no kopējā jauniegādāto vieglo auto segmenta aizvadītā pusgada laikā, Latvijā tie sastāda nedaudz vairāk nekā 9 %, savukārt Lietuvā teju 7 %, Igaunijā vairāk nekā 5 % un Polijā – 3,5 %.
«Straujais elektroauto skaita pieaugums Latvijā ir daļēji skaidrojams ar dažādu pozitīvu apstākļu sakritību. Viens no tiem ir valsts atbalsts, kas daudzus iedzīvotājus ir motivējis iegādāties tieši elektrisku transportlīdzekli iekšdedzes dzinēja auto vietā. Nevar noliegt, ka arī piedāvājums dažādās cenu un izmēru kategorijās ir nesalīdzināmi plašāks, tādējādi nodrošinot pietiekami lielu tirgu. Taču šie apstākļi ir vienādi arī ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju, tāpēc nevarētu teikt, ka Latvijā ir lielāks atbalsts vai iespējas. Iespējams, šis gads ir Latvijas elektroauto izaugsmes gads, jo teju visās pārējās valstīs kopējais elektroauto skaits ir ievērojami lielāks, kā arī ieņem procentuāli lielāku skaitu no kopējā vieglo auto segmenta,» skaidro «Eleport Latvija» vadītājs Kārlis Mendziņš.
Uzlādes infrastruktūras ziņā Latvija nedaudz atpaliek no kaimiņiem.
Starp Baltijas valstīm Lietuvai ir visplašākais uzlādes tīkls ar 1018 uzlādes stacijām. Otro vietu ieņem Latvija ar 532 stacijām, kam seko Igaunija ar 311 stacijām. Jaudas ziņā visvairāk ātrās uzlādes stacijas ir pieejamas Igaunijā – 198, bet vismazāk Latvijā – 189.
Savukārt, vērtējot uzlādes tīkla pieejamību Baltijā un Polijā, ir vērojama citādāka tendence. Šobrīd vispieejamākais uzlādes tīkls ir Polijā ar 9 elektroauto uz vienu uzlādes staciju un Latvijā ar 9,6 elektriskajiem automobiļiem uz vienu staciju, kam seko Lietuva ar 9,7 auto uz staciju un Igaunija ar 15,6. Eiropas vidējais rādītājs ir 7,1 elektroauto uz vienu uzlādes staciju, kas norāda uz vietu izaugsmei arī mūsmājās.
«Teju katru mēnesi tiek izziņotas jaunas uzlādes stacijas, kas norāda, ka uzlādes tīkli investē arvien vairāk resursu, lai uzlabotu Latvijas uzlādes infrastruktūras pieejamību. Vērtējot situāciju Baltijas kontekstā, pagaidām varam lepoties ar vieniem no labākajiem rādītājiem, bet tāpat ir vieta izaugsmei. Šobrīd manāmi trūkst ātrās uzlādes vietas pilsētas centros un lēnās uzlādes vietas tā saucamajos «guļamrajonos», kas ne tik tālā nākotnē būs īpaši pieprasītas vietas ērtai elektroauto uzlādei nakts laikā. Tāpat nedrīkst aizmirst par tīkla pieejamību reģionos citviet valstī, jo elektroauto iegāde kļūs pieprasītāka arī tur,» norāda elektroauto eksperts.
