Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju Latvijas iedzīvotāju gatavība iesniegt gada ienākumu deklarāciju saglabājas augstā līmenī: līdzīgi kā pēdējos pāris gadus, arī šogad vairums jeb 73% aptaujāto pauž apņēmību atgūt daļu no pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kopumā iedzīvotāji ir labi informēti par iespēju deklarēt ārstniecības un izglītības izdevumus, tomēr bieži vien nezina par citām iespējām atgūt nodokļa tiesu, piemēram, par veselības apdrošināšanas polises prēmijas maksājumiem un veiktajām iemaksām 3. pensiju līmenī vai uzkrājumos ar dzīvības apdrošināšanu.
Taujāti, kādus attaisnotos izdevumus plāno iekļaut deklarācijā, vairums iedzīvotāju pārliecinoši norāda uz ārstniecības pakalpojumu izmaksām – šādus tēriņus iekļaut savā gada ienākumu deklarācijā iecerējuši 78% iedzīvotāju. Jau krietni retāk minēta iecere deklarēt iemaksas 3. pensiju līmenī (25%) un atgūt nodokļa pārmaksu, kas radusies algas ienākumu gūšanas brīdī, piemērojot mazāku neapliekamo minimumu, nekā faktiski gada laikā pienāktos (25%).
Vismazāk ir tādu aptaujāto, kuri savā deklarācijā plāno norādīt ziedojumus (5%), nepiemērotos atvieglojumus par apgādājamo (6%), kā arī izdevumus par bērnu interešu izglītības apguvi (10%).
Citi lasa
Kopumā iedzīvotāji vislabāk ir informēti par iespēju atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu par ārstniecības (92%) un izglītības izdevumiem (82%). Taču ar šiem izdevumu veidiem nodokļa atgūšanas iespējas nebūt nebeidzas. Teju puse iedzīvotāju nezina, ka attaisnoto izdevumu klāstā iekļaujas arīdzan veselības apdrošināšanas polises prēmijas maksājumi, tāpat nodokļa pārmaksa var veidoties gadījumos, kad nav strādāts pilns gads un nav izmantots viss gada neapliekamais minimums vai tad, kad atvieglojums par apgādājamo nav piemērots algas izmaksas brīdī.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto nezina par iespēju atgūt nodokļa tiesu par 3. pensiju līmenī vai uzkrājumos ar dzīvības apdrošināšanu veiktajām iemaksām, ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, izdevumiem par licencētas bērnu interešu izglītības apguvi, kā arī situācijās, kad gada laikā piemērotais nepaliekamais minimums bijis mazāks, nekā faktiski pienāktos.
“Tikai 1% deklarāciju iesniedzēju teic, ka to darīs pirmoreiz, kas ir vēl viens apliecinājums, ka deklarācijas iesniegšana un pārmaksātā nodokļa atgūšana ir ikgadēja personīgo finanšu higiēnas lieta," saka Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte. "Pēc aptaujas datiem arī novērojams, ka nodokļa pārmaksu visbiežāk neplāno atprasīt objektīvu iemeslu dēļ, proti, nav deklarējamu izdevumu vai arī ienākuma nodoklis netiek maksāts.
Redzams, ka zināšanas un motivācija reizi gadā papildināt savu ienākošās naudas plūsmu kļūst aizvien lielāka, tomēr trūkst informētības par dažādām nodokļu atgūšanas iespējām.
Īpaši tas iezīmējas vecuma grupā līdz 30 gadiem, kad informētība ir būtiski zemāka nekā citos vecuma segmentos. Daļai esošo deklarācijas iesniedzēju visu iespēju apzināšana varētu ļaut atgūtās summas palielināt,”
Iedzīvotāji pozitīvi vērtē pēdējās izmaiņas attaisnoto izdevumu jomā, kad iepriekšējo 215 eiro vietā tika noteikts 600 eiro izdevumu limits ārstniecībai, izglītībai un ziedojumiem, tajos iekļaujot arī izdevumus zobārstniecībai un plānotām operācijām. 52% aptaujāto atzīst, ka pie šādiem nosacījumiem atgūtā nodokļa summa ir nemainīga vai pat pieaugusi, turklāt 16% norāda, ka šādi nosacījumi ļāvuši atgūt būtiski lielāku pārmaksātā nodokļa daļu. Katrs piektais deklarācijas iesniedzējs pret veiktajām izmaiņām attiecas kritiski, jo to rezultātā gadā saņemtās atmaksas ir samazinājušās.
*Snapshots aptauja Iedzīvotāju ienākumu deklarācija veikta 2021. gada februārī, aptaujājot 764 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
