Latvieši līksmo krievu režisora Serebreņņikova ballītē: Oh, kā mēs svinējām!

Uz svinībām bija sapulcējušies mākslinieki no visas pasaules, tostarp – Latvijas. Viesu vidū bija arī aizsaulē aizgājušā mūziķa Nika Matvejeva ģimene – sieva, producente Ilona Matvejeva un meitas Anete un Kristīne Matvejeva. Kristīne patlaban veido operdziedātājas karjeru Vācijā.

«Oh, kā mēs svinējām! Atļaušos teikt, ka tas bija gada saiets. Mēs dejojām tā, it kā rītdienas nebūtu,» sociālajos tīklos sajūsmu par tur piedzīvoto pauda viņa. «Kirila Serenreņņikova darbiem sekoju līdzi jau no agras bērnības. Esmu piedzimusi mākslinieku ģimenē, un drīz vien par manu hobiju kļuva teātra apmeklēšana, kur Kirils iestudēja daudzas lieliskas lugas. Viena no tādām bija «Voiceks», kuras pirmizrāde notika 2022. gada  10. aprīlī. Nevaru pateikt, cik tieši reizes esmu šo izrādi noskatījusies, taču es to nekad neaizmirsīšu,» tā Kristīne.

Kirils Serebreņņikovs tagad Vāciju sauc par savām mājām. Pirms diviem gadiem režisors Kannu kinofestivālā publiski pauda nosodījumu Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā. To viņš izdarīja pēc savas filmas «Čaikovska sieva» pirmizrādes. Tā bija vienīgā Krievijā tapusī filma, kas togad pretendēja uz prestižo balvu. «Nē karam!» sauca Kirils, un publika viņu sveica ar ovācijām. «Mana dzimtene posta citu valsti. Tas ir ļoti sāpīgi un ļoti skumji. Tā ir visas Eiropas un abu iesaistīto pušu katastrofa,» tolaik intervijā pauda viņš. «Čaikovska sievu» finasēja sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs Romāns Abramovičs, tāpēc kinofestivāla rīkotāji ilgi šaubījās, vai tai vispār ļaut piedalīties konkursā. Tomēr akceptējuši, jo filma kritizē Krievijas valsts naratīvus un filmēta pirms kara.

Serebreņņikovam pēdējos gados dzimtenē neklājās viegli. 2017. gadā viņš tika apsūdzēts par gandrīz divu miljonus eiro, kas no valsts līdzekļiem bija piešķirti vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem, piesavināšanos. Režisors apsūdzību noraidīja un pauda, ka tās ir politiski motivēta, jo teātris  kritizējis prezidenta Vladimira Putina režīmu un Krimas pussalas aneksiju. Tolaik režisora pusē nostājās vairāki viņa kolēģi, kā arī starptautiski pazīstami kino un teātra profesionāļi. 2020. gada vasarā režisors tika atzīts par vainīgu krāpniecībā īpaši lielā apmērā. Viņam piesprieda brīvības atņemšanu nosacīti uz trīs gadiem, kā ap 10 000 eiro lielu naudas sodu. 2021. gada februārī režisors tika no apcietinājuma atbrīvots, vēlāk – pēc nosacītā soda atcelšanas –  Krieviju pameta pavisam.