Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Diena, kas pasaule sagriezās kājām gaisā
«9. decembra vakarā pēkšņi sajutos ne īpaši labi,» stāsta LTV1 laika ziņu moderatore Ramona Salmiņa. «Patiesību sakot, man pēkšņi parādījās gandrīz visi simptomi uzreiz. Vēl pa dienu jutos lieliski, bet vakarā, atnākot mājās, bija tāda mazliet kņudoša sajūta kaklā. Man bija arī izteikti sarkani acu baltumi. Jutos sagurusi, nedaudz paaugstinājās ķermeņa temperatūra. Ņemot vērā, ka šobrīd ir Covid-19 laiks, nekavējoties pieteicos testam.
Man nešķita, ka rezultāts būs pozitīvs, jo ikdienā ievēroju visus piesardzības pasākumus – valkāju sejas masku, ieturu distanci, regulāri dezinficēju rokas. Vēl vairāk – uzskatu sevi par sportisku cilvēku. Nesmēķēju, ikdienā aktīvi sportoju, ēdu veselīgas maltītes un dodos garās pastaigās svaigā gaisā,» uzskaita viņa.
«Lai izslēgtu visus iespējamos riskus, līdz testa rezultāta saņemšanai uz darbu izlēmu vairs neiet. Sarunāju ar kolēģi, ka viņš mani aizvietos, un pati paliku mājās,» stāsta Ramona. Drīz vien viņa saņēmusi ziņu – ir inficējusies ar koronavīrusu.
«Kad pirmo reizi ieraudzīju testa rezultātu, uztvēru to diezgan mierīgi. Nodomāju – labi, tagad kādu laiku padzīvošu mājās, veseļošos, un viss būs kārtībā.
Pēc brīža aptvēru, kas patiesībā ir noticis, un… apraudājos. Diezgan ilgi nespēju nomierināties.
Man bija bail no nezināmā. Baiļojos arī par apkārtējiem, kurus pirms tam biju satikusi. Galvā šaudījās tūkstošiem domu un šķita, ka pasaule uz brīdi sagriezusies kājām gaisā.»
«Kur saķēru šo vīrusu, man nav ne jausmas,» atzīstas Ramona. Viņa ir pārliecināta, ka darbavietā Latvijas Televīzijā tas nebija.
«Tas nevarēja notikt darbā, jo mums ir ļoti stingri drošības pasākumi. Televīzijā drīkstam ieiet tikai ar maskām, un tām jābūt uz sejas visu laiku. Personīgi es masku noņemu tikai tad, kad jau esmu pie laika ziņu kartes. Savukārt visi, kas man tajā brīdī ir līdzās, ir ar maskām un ietur distanci,» skaidro Ramona. Šis vīruss ir ļoti viltīgs. Tas, kurā brīdī un no kura cilvēka esmu to ieguvusi, man ir neatbildēts jautājums.»
Pārbiedējis elpas trūkums
«Pirmās trīs slimošanas dienas bija smagākās – gan emocionāli, gan fiziski. Milzīgs nogurums un nespēks. Vienīgais, ko spēju darīt, bija gulēt un ik pa brīdim pārvelties no vieniem sāniem uz otriem. Nenormāli sāpēja acis, bija arī galvassāpes, temperatūra un klepus, aizgāja ciet deguns. Pilnībā pazuda oža un garša,» atceras Ramona.
«Kopš uzzināju par pozitīvu rezultātu, pagājušas jau desmit dienas, bet izteiktu garšu ēdienam joprojām nejūtu, arī smaržu ne. Reiz pamēģināju iesmaržoties ar smaržām, kuru aromātu labi pazīstu, bet tāpat to nespēju sasmaržot. Ļoti neparasta sajūta. Priecājos, ka ap piekto slimošanas dienu nogurums sāka mazināties. Arī pārējie simptomi lēnām atkāpās. Kopumā pašsajūta ir ievērojami uzlabojusies,» stāsta Ramona. Taču kādā brīdī viņa bija ne pa jokam sabijusies.
«Vienā dienā pēkšņi šķita, ka sāk trūkt elpas. Jutu, ka nevaru ievilkt gaisu. Šķita, ka nevaru vairs paelpot, tādēļ sākās neliela iekšēja panika.» To novērst palīdzēja inhalatora lietošana.
Aizkustina līdzcilvēku labestība
«Lai uzlabotu savu imunitāti, cenšos pēc iespējas biežāk iziet uz terases un paelpot svaigu gaisu. Dzeru C vitamīnu, ēdu veselīgas maltītes, kuras nu jau man ir spēks pagatavot pašai,» stāsta Ramona. Viņa ievēro stingru pašizolāciju – vairāk nekā nedēļu nav bijusi ārpus mājas. «Lai gan šobrīd nevienu satikt nedrīkstu, saņemu milzīgu atbalstu. Cilvēki ir atveduši un pie manas mājas durvīm atstājuši ne tikai pārtiku, bet arī Ziemassvētku eglīti un rotājumus.
Saņemu tik sirsnīgas ziņas un telefona zvanus, ka aiz prieka raudu.
Esmu laimīga, ka man apkārt ir tik fantastiski cilvēki. Ārkārtīgi novērtēju visu, ko viņi dara, un gribu pateikt visiem milzum lielu paldies. To labestību, ko mēs spējam cits citam dot ar mazām lietām, nav iespējams novērtēt nekādā naudas izteiksmē. Tādēļ atbalstīsim cits citu šajā grūtajā situācijā, cik vien tas ir mūsu spēkos!» aicina Ramona. Viņa saviem atbalstītājiem sarūpējusi īpašu dāvanu.
«Ikvienam, kurš man kaut ko atved un noliek pie durvīm, dāvāju mazu, pašas darinātu eņģelīti. Veidojot to, ielieku savas sirds siltumu un gaišās domas. Uzkarinu to ārpusē uz durvju kliņķa un lūdzu paņemt katram, kas man palīdz,» stāsta Ramona.
«Tas, ko gribu pateikt ikvienam – lūdzu, esi atbildīgs un līdzatbildīgs! Šis vīruss var pieķerties ikvienam no mums neatkarīgi no vecuma, organisma spēcīguma un imūnsistēmas. Koronavīruss var būt patiešām briesmīgs.
Redzot, cik smagi tas izpaužas citiem, esmu pateicīga Dievam, ka tieku cauri samērā viegli – izslimojot mājas. Man viss būs kārtībā. Tomēr der atcerēties – no šī vīrusa nav pasargāts neviens.
Tieši tādēļ mums jāsargā gan pašiem sevi, gan tuvākos. Kad tas skar mūs, mēs pa īstam saprotam, cik patiesībā tas var būt bīstami. Lai visiem laba veselība!» novēl Ramona.
