Pēdējā laika epidemioloģiskās situācijas novērtējums rāda, ka objektīva pieauguma tendence ir vērtējama 14 dienu periodā, nevis, kā iepriekš tika rekomendēts, 7 dienu periodā. Vērtējot izmaiņas vienas nedēļas periodā, pastāv risks, ka lēmumu ietekmēs īslaicīgas saslimstības svārstības, kas var novest pie pārsteidzīgiem lēmumiem vai biežām lēmumu maiņām. Tādēļ par īstermiņa Covid-19 izplatības augsta riska rādītāju būtu nosakāma izteikti stabila saslimstības pieauguma tendence – 14 dienu laikā pieaugums par 20%. Tas dotu iespēju izvairīties no pārsteidzīgiem lēmumiem.
Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi šā gada sākumā, ievērojama pārslodze veselības nozares sektorā veidojas, kad kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs pārsniedz 600 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tādos apstākļos slimnīcu noslogojums pārsniedza 75% noslodzi un bija novērojams ļoti augsts nāves gadījumu skaits no Covid-19. Tā kā šobrīd Covid-19 izplatība ir saistāma pamatā ar jauno, ievērojami lipīgāko SARS-CoV-2 celmu izplatību, par bīstamu un veselības nozarei pārslodzi radošu saslimstības apmēru Veselības ministrijsa skatījumā būtu jāuzskata kumulatīvais gadījumu skaits virs 600 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 14 dienu laikā (nevis 700, kā tas bija noteikts iepriekš).
Kā vēl viens kritērijs, kad būtu nepieciešams ieviest papildu drošības pasākumus, noteikta slimnīcu gultu noslodze. Pēdējā laika stacionēto pacientu datu analīze liecina, ka intensīvo gultu noslogojums, kad jāieslēdz maksimālie ierobežojumi, ir 70%. Vadoties no šāda intensīvās terapijas gultu noslogojuma būtu iespējams savlaicīgi atklāt veselības sektora pārslodzi. Sasniedzot 75% intensīvo gultu noslogojumu, ir jāierobežo veselības aprūpes pakalpojumi, lai pārkārtotu veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošinātu to pieejamību. Pārsniedzot 75% intensīvās terapijas gultu noslogojumu, ir jāieslēdz katastrofu medicīna un jāuzsāk pacientu šķirošanu, lai nodrošinātu pakalpojumus tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams.
Ievērojot visu minēto Ministru kabinets pieņēma zināšanai Veselības ministrijas priekšlikumu noteikt sekojošus kritērijus Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanai:
- saslimstības pieaugums par 20% vai vairāk14 dienu laikā;
- pakāpenisks saslimstības pieaugums sasniedzot 600 gadījumus un vairāk uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju;
- stacionāru gulto noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.
Veselības ministrijas skatījumā, ja situācija atbildīs šiem kritērijiem tiktu lemts par stingrāku epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu atbilstoši apdraudējuma riskiem. Vienlaikus situācija tiktu vērtēta vispusīgi, apzinoties dažādu faktoru ietekmi uz saslimstības rādītājiem (piemēram, uzliesmojums reģionālā griezumā vai kontrolējami uzliesmojumi darba kolektīvos u.c.) līdz ar to drošības pasākumi tiktu piemēroti mērķtiecīgi, vadoties no epidemioloģiskās situācijas.