Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Pa kuru ielas daļu drīkst braukt ar velosipēdu?
– Braukšana ar velosipēdiem atļauta pa velojoslu (brauktuves daļu, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja velojoslas nav, velosipēdistiem vēlams braukt pa brauktuvi, īpaši, ja tā ir piemērota braukšanai ar divriteni (pietiekami plata, ar vairākām joslām utt.). Vēl ar velosipēdiem atļauts braukt arī pa sabiedriskā transporta joslām, ja ir uzstādīta attiecīgā papildzīme.
2. Kā ar braukšanu pa ietvi – aizliegts taču tas nav? Nereti tieši šī iemesla dēļ rodas konflikti starp gājējiem un velosipēdistiem – daudzi gājēji ir pārliecināti, ka velosipēdists nedrīkst pat atrasties uz ietves…
– Braukšana ar velosipēdu pa ietvi ir atļauta kā izņēmuma gadījums – proti, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Bet – un tas ir īpaši svarīgi! – gājējiem uz ietves ir priekšroka.
Tāpēc velosipēdistiem pa ietvi jābrauc tādā ātrumā, kas neapdraud un netraucē gājējus un kas ir pašu gājēju vidējais pārvietošanās ātrums. Ir izpētīts, ka šis ieteicamais ātrums ir 5 km/h (tas gan nav minēts normatīvos, tomēr uzskatāms par rekomendējamo).
3. Bet kā ar bērniem? Ja es braucu kopā ar astoņgadīgo meitu un arī viņa stūrē savu velosipēdu, mēs taču nebrauksim pa ielu….
– Jā, ceļu satiksmes noteikumos rakstīts, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam un viņu pavadītājiem braukšana pa ietvi ar velosipēdu ir atļauta jebkurā gadījumā. Bet tas nenozīmē, ka gājēji zaudē savas priekšrocības – tāpat jāuzmanās, lai viņus netraucētu un neapdraudētu.
4. Un, ja rodas konfliktsituācija vai sadursme? Gājējs taču zina, ka viņam uz ietves ir priekšroka, tāpēc velosipēdistam varētu būt grūti pierādīt, ka viņš nav vainīgs…
– Ja notiek sadursme starp gājēju un velosipēdistu, situācijas ir tik dažādas, ka tās jāizvērtē likumsargiem. Kopumā visiem var ieteikt būt iecietīgiem citam pret citu – ja gājējs redz, ka tuvojas velosipēds, viņš var mazliet pavirzīties, lai velosipēds tiek garām. Tāpat, velosipēdistiem ieteicams lietot zvaniņu, tādējādi gājējus laikus brīdinot par savu tuvošanos.
5. Arvien vairāk – vismaz Rīgā – uz ielām parādās skrituļslidotāji, skrituļdēļotāji, dažādi moderni motorizēti divriteņu un vienriteņu braucamie. Kāds tiem ir statuss ceļu satiksmē, un kādi noteikumi jāievēro?
– Ceļu satiksmes noteikumos paredzēts, ka skrituļslidotājiem, skrituļdēļu braucējiem un cita tamlīdzīga sporta vai aktīvās atpūtas inventāra lietotājiem atļauts izmantot ietvi, ja tas netraucē gājējiem. Elektriskie, motorizēti divriteņi, segveji, vienriteņi – tie visi pieder pie šīs kategorijas, tie ir sporta vai aktīvās atpūtas inventārs.
6. Kā īsti ir ar vārtrūmēm un izbrauktuvēm no pagalmiem – īpaši Rīgas centrā tā ir problēma, jo autovadītāji izbraucot neredz, ka pa ietvi vai ielu strauji tuvojas velosipēdists.
– Ja auto grib iebraukt vai izbraukt no pagalma vai vārtrūmes, autovadītājam jāpalaiž gan gājēji, gan velosipēdu vadītāji. Tas ir līdzīgi kā krustojumā – ja nogriežos, man jāpalaiž gan automašīnas, gan gājēji, kas šķērso brauktuvi. Savukārt vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdistiem, kas brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu. Tātad šajā gadījumā priekšroka būs autovadītājam.
7. Jautājums par labo pagriezienu – ja velosipēdists brauc pa brauktuvi un krustojumā vēlas braukt taisni, bet līdzās esošais automobilis grib izdarīt labo pagriezienu, – kuram priekšroka? Parasti jau tādā situācijā notiek tā, ka auto vienkārši nogriež velosipēdam ceļu…
– Autovadītājam jāpalaiž velosipēdists, un tāds nosacījums bija spēkā arī agrāk, kad veloceliņu vēl nebija – ja autovadītājs grib nogriezties pa labi, bet labajā pusē viņam tuvojas velosipēda vadītājs, kurš brauc taisni, autovadītājam riteņbraucējs ir jāpalaiž.
8. Un kā ir ar pieturā stāvošu tramvaju? Zināms, ka autovadītājiem jāpalaiž pasažieri, kas kāpj ārā un iekšā tramvajā, bet kā ar velosipēdistiem? Vai viņi drīkst lēnām ripināt uz priekšu?
– Šajā gadījumā priekšroka ir gājējiem, kuri iekāpj un izkāpj no sabiedriskā transporta līdzekļa. Gan autovadītājiem, gan velosipēdu un visu citu transporta līdzekļu vadītājiem ir jāapstājas.
9. Ielas un gājēju pārejas šķērsošana – drīkst taču nenokāpt no velosipēda?
– Jā, nenokāpjot no velosipēda, ir atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus un gājēju ātrumā, pa gājēju pārejām – gan pa tādām, kas aprīkotas ar luksoforu, gan pa neregulējamām (bez luksofora). Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdistam jau laikus jāsamazina ātrums un, ja tas nepieciešams, jāaptur braucamais un jāpārliecinās par drošību.
10. Vai velosipēdistam nepieciešama velosipēdista apliecība, ja viņam nav autovadītāja apliecības?
– Ja nav autovadītāja apliecības, ir jābūt velosipēda vadītāja apliecībai, jo cilvēks piedalās ceļu satiksmē un ir jāzina ceļu satiksmes noteikumi. Likumā teikts, ka bērni velosipēda vadītāja apliecību var iegūt un arī pastāvīgi braukt ar velosipēdu ceļu satiksmē no 10 gadu vecuma. Līdz šim vecumam tā ir vecāku atbildība – kā bērns piedalās ceļu satiksmē. Ne bērniem, ne arī pieaugušajiem par velosipēda vadītāja apliecību nav jāmaksā, neliela maksa ir tikai gadījumos, kad atkārtoti kārto eksāmenu.
11. Tautā runā, ka ritenis jau nav auto, tāpēc ar velosipēdu varot braukt arī drusku iedzēris…?
– Protams, ka ne! Ceļu satiksmes likumā ir skaidri rakstīts, ka velosipēdistiem un mopēdu vadītājiem alkohola koncentrācija asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles – tāpat kā autovadītājiem, kuru stāžs ir vairāk nekā divi gadi (līdz diviem gadiem var būt tikai 0,2 promiles). Par braukšanu reibumā ir noteikts naudas sods – gan autovadītājiem, gan arī velosipēdistiem.
12. Vai velosipēdistam par braukšanu reibumā var atņemt autovadītāja apliecību?
– Nē, nevar. Mopēda vadītājam gan par braukšanu reibumā ir ne tikai naudas sods, bet arī 8 soda punkti, bet velosipēdistam piemēro tikai naudas sodu.
Zināšanai! Ja starp satiksmes dalībniekiem rodas domstarpības, jāizsauc policija, zvanot 110.
Negadījumi ar velosipēdu
Pēc CSDD statistikas datiem 2017. gadā Latvijā notikuši 598 ceļu satiksmes negadījumi ar velosipēdiem (ievainoti 554, smagi ievainoti 32 un bojā gājuši 11). No tiem 285 – Rīgā, 184 – citās pilsētās, 30 – apdzīvotās vietās, 60 – uz valsts autoceļiem un 39 – citās vietās. Tumšajā diennakts laikā un krēslas stundās notikuši 24,7% negadījumu, tātad lielākā daļa negadījumu notiek gaišajā diennakts laikā. Procentuāli lielākais negadījumu skaits notiek vasarā, visvairāk – jūlijā un augustā.
Visbiežāk traumas gūst alkohola reibumā
Informē ILZE BUKŠA, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikāciju nodaļas vadītāja:
«Pēc izsaukumiem redzam, ka siltajā sezonā būtiski pieaug ne tikai velosipēdu skaits uz ielām un ceļiem, bet arī traumu skaits, ko gūst velosipēdisti. Un ir zināms arī biežākais negadījumu iemesls – diemžēl tas ir alkohola reibums.
Velosipēdisti pārgalvīgas vai neuzmanīgas braukšanas rezultātā krīt paši un cieš arī sadursmēs ar automašīnām, un tad traumas mēdz būt arī ļoti smagas – galvas un mugurkaula traumas, kāju un roku lūzumi, iekšējo orgānu bojājumi, diemžēl ir arī letāli iznākumi. Savukārt gadījumos, kad velosipēdists cieš viens pats, tas visbiežāk notiek neadekvāti izvēlēta braukšanas ātruma dēļ. Īpaši smagi ir negadījumi, kas notiek, velosipēdistam braucot no kalna, – kritieni pāri stūrei, krūškurvī vai vēderā ietriekusies stūre utt.
Nopietna problēma ir aizsargķiveres nelietošana. Par bērniem vecāki lielākoties rūpējas – liek viņiem braukt ar ķiveri galvā –, bet paši par sevi gan bieži vien aizmirst… Pilsētās ir arī diezgan daudz negadījumu, kad velosipēdisti saduras ar gājējiem, un tad parasti ir divi cietušie. Tad, paskaidrojot notikušo, visbiežāk dzirdamas apmēram tādas frāzes: «Izlēca priekšā», «Pēkšņi izskrēja pa durvīm», «Negaidīti parādījās no vārtrūmes» u. tml. Savukārt bērniem, īpaši vasarās, kritiskas situācijas visbiežāk mēdz rasties māju pagalmos, krustojumos.»
