Latvijā visas sēklu tirgotājfirmas lielākoties izplata citās valstīs selekcionētas un pavairotas brīvās apputes šķirnes un hibrīdus, taču daži piedāvā arī Latvijā radītas dārzeņu šķirnes.
Mūsu komerciālo dārzeņu audzētāji izvēlas labi pazīstamu Holandes firmu Bejo Zaden, Syngenta Seeds, Nickerson Zaden, Enza Zaden, Rijk Zwaan, ka arī Japānas firmu Sakata un Takii Seeds sēklas. Selekcijas firmas gan pašas rada jaunas šķirnes un hibrīdus, gan izplata to sēklas.
Drošākas, Latvijā pārbaudītas un iecienītas šo firmu hibrīdu sēklas mēdz pārfasēt arī sīkpakās amatieriem.
To dara gan vietējie sēklu tirgotāji, gan vairākas ārzemju firmas.
Daudz selekcijas firmu ir Polijā, piemēram, Polan, Legutko. Interesantas šķirnes ir vācu firmai N. L. Chrestensen, itāļu Galassi Sementi, čehu Moravo Seed un Semo, ASV firmai Johnny’s Selected Seeds, kā arī citām.
Visas šīs firmas primāri orientējas uz sīkražotājiem un amatieriem, jo nespēj konkurēt ar Holandes selekcionāriem. Tieši amatieru vajadzībām interesantas un piemērotas šķirnes veido dažas Anglijas firmas, piemēram, Thompson & Morgan un Burpee.
Sēklas, ko izaudzē ātri
Tādi ir tomāti, gurķi, paprikas, kabači, ķirbji, salāti, brokoļi, spināti un daži citi dārzeņi, kas ir viengadīgi augi. Mūsdienās lielākā daļa šo augu ir hibrīdi. Savukārt galviņkāposti, sīpoli, burkāni, bietes ir divgadīgi augi, un to sēklaudzēšana prasa divus gadus.
Pirmajā gadā izaug galviņas vai saknes un sīpoli, tos novāc un glabā visu ziemu (tas nemaz nav vienkārši, jo daļa produktu iet bojā), bet pavasarī izstāda laukā un audzē līdz ziedēšanai un sēklu nobriešanai.
Šiem augiem veidojas ļoti daudz ziedu, tie atveras pakāpeniski un arī sēklas nobriest pakāpeniski, tāpēc grūti noteikt optimālo sēklu vākšanas brīdi, kad nobriedis visvairāk sēklu un ir maz nenobriedušo vai jau izbirušo. Šim mērķim izmanto speciālus aparātus, kas mēra hlorofila saturu sēklās. Jo mazāk hlorofila, jo sēklas gatavākas!
Kā veido hibrīdus?
Gluži kā puzli! Jauno hibrīdu izveide ilgst 10–12 gadus. Viss sākas ar mērķu noteikšanu (agrīnums, ražas lielums un kvalitāte, augļu forma un izmērs, garša, slimību izturība) un šiem mērķiem piemērotu vecākaugu atlasi no plašas dažādu šķirņu kolekcijas.
Katrai selekcijas firmai ir savas šķirņu un līniju kolekcijas, selekcionāri izmanto arī gēnu banku materiālu. Ja konkrētā hibrīda sēklas ir grūti pavairot, vai lielaudzētāju vidū tas nav pietiekami iecienīts, šo hibrīdu vairs nepavairo un aizstāj ar citiem, tirgū pieprasītākiem.