Otrā pelnošākā valsts amatpersona pērn bijusi lidsabiedrības «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kura kontā ienākuši 1,27 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gadu Gausa ienākumi palielinājušies par 53%, sasniedzot vidēji 105 900 eiro mēnesī. Tik lielus ienākumus nav saņēmis neviens cits valsts kapitālsabiedrības vadītājs.
Gausam topā seko «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administratore Argita Jaunsleine, kura no savas saimnieciskās darbības pērn nopelnījusi vidēji 25 000 eiro mēnesī, raksta žurnāls «Ir».
Nākamais labāk atalgotais ir «Tet» valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, kura vidējie ienākumi mēnesī bijuši ap 24 300 eiro.
Stipri lielāku atalgojumu nekā gadu iepriekš saņēmis arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, nopelnot vidēji 13 600 eiro mēnesī, kas ir 68% pieaugums.
Tikmēr «Latvijas loto» valdes priekšsēdētāja Edgara Lediņa atalgojums palielinājies par 41%, viņam saņemot vidēji 9800 eiro mēnesī, bet «Valsts nekustamo īpašumu» valdes priekšsēdētāja un «Latvijas autoceļu uzturētāja» padomes priekšsēdētāja Renāra Griškeviča ienākumi palielinājušies par 7%, viņam saņemot vidēji 12 300 eiro mēnesī.
Ievērojamus ienākumus, kas gan nav bijuši saistīti ar valsts pārvaldi, pērn guvis Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš. Kopumā viņa kontā ieripojuši 1,03 miljoni eiro, kas pamatā ir ienākumi no dažādiem starptautiskiem festivāliem, saimnieciskās darbības un citiem ienākumiem no dažādām Vācijas bankām, raksta «Ir».
Tikmēr nu jau bijušais Saeimas deputāts Aldis Gobzems (KuK) pērn ieguvis 340 000 eiro no īpašuma pārdošanas. Deputāts deklarācijā komentē, ka «īpašums tika pārdots sakarā ar Latvijas Republikas izvērsto vajāšanu pret mani un centieniem materiāli iznīcināt».
Kamēr daļai amatpersonu bijuši lieli ienākumi, citi tikuši pie ne mazāk brangām dāvanām. Piemēram, satiksmes ministra padomnieks Jānis Iesalnieks (NA) pērn saņēmis 33 000 eiro dāvanu no mātes, gadu iepriekš – 23 000 no tēva, bet vēl pirms tam – 58 000 no abiem vecākiem. Iesalnieka tēvs Juris šīs dāvanas atšifrējis savās ienākumu deklarācijās, kas sniegtas par 2021. un 2020.gadu, – tās paredzētas ģimenes mājas būvniecībai.
Dāsnas dāvanas no ģimenes locekļiem «Ir» pamanījis arī vairāku maksātnespējas administratoru deklarācijās. Piemēram, Elīna Karstā saņēmusi 123 000 eiro no vīra un 22 000 eiro no mātes, Natālija Sidorova – 100 000 eiro no vīra un 5000 no mātes, bet Svetlana Titova – 40 000 no vīra.
No visām amatpersonu deklarācijām, kuras izpētījis «Ir», vislielākos uzkrājumus bankas kontos uzrādījuši Egils Siliņš (2,25 miljoni eiro), Martins Gauss (645 000 eiro) un bijušais Ventspils domes priekšsēdētājs, smagos noziegumos pirmajā tiesu instancē notiesātais Aivars Lembergs (605 000 eiro).
Tikmēr skaidrā naudā Lembergs deklarējis 135 000 eiro uzkrājumu, deputāts Ainārs Šlesers (LPV) – 120 000 eiro, bet maksātnespējas administrators Ainārs Vīnkals – 118 000 eiro.
Lai gan Valsts prezidenta alga Egilam Levitam nav ļāvusi ierindoties vislabāk apmaksāto amatpersonu topa virsotnē, tomēr viņa deklarācija izceļas ar prāviem ieguldījumiem dažādos finanšu instrumentos – nepilnu 970 000 eiro apmērā. Pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens obligācijās un naudas tirgus instrumentos ieguldījis 355 000 eiro, bet «Latvijas Valsts mežu» valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš ieguldījumu fondos glabā 175 000 eiro.
Tikmēr nu jau bijusī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV) izceļas ar prāvu nekustamo īpašumu skaitu. Viņai pašai vai kopīpašumā pieder 19 nekustamie īpašumi Rīgā un viens Mārupē. Vēl lielāku īpašumu skaitu «Ir» izdevās pamanīt vienīgi maksātnespējas administratora Alekseja Panasina deklarācijā – viņam pašam vai kopīpašumā pieder 21 nekustamais īpašums, pārsvarā dzīvokļi Rīgā.
Tikmēr skaitlis, ko nevar pārspēt neviena valsts amatpersona, ir parādsaistības, kurās jau pirms krietna laika iedzīvojies Aivars Lembergs, – 15,6 miljoni eiro, vēsta žurnāls, atsaucoties uz VID datiem.