Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbilstoši Civillikuma 705. pantam par mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet ne tikai mantojuma atstājēja tiesības (lietas, prasījumi), bet arī visas viņa saistības, tai skaitā parādi, izņemot tīri personiskās (piemēram, alimentu saistības).
Tā vienkārši uzzināt, vai ir parādi, nebūs iespējams, bet ģimenes lokā būtu jāsaprot, vai mantojuma atstājējs ir ņēmis kredītus, vai uzņēmies citas parādsaistības, vai bijis iesaistīts kādos riskantos darījumos.
Ja tas nav zināms vai ir šaubas, tad mantinieki var izmantot tā saukto inventāra tiesību, un tādā gadījumā mantinieks atbilstoši Civillikuma 711. pantam atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem tikai šā mantojuma jeb mantas (kustamās lietas, nekustamie īpašumi, prasījumi) apmērā. Tas nozīmē – ja atklāsies parādi, tad tie būs jāapmaksā tikai tik lielā apmērā, cik mantojums, bet tos nevarēs piedzīt no mantotāja mantas.
Inventāra tiesība izmantojama divu mēnešu laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos.
Mantojuma lietas ved zvērināti notāri, tāpēc šādā gadījumā sākotnēji būtu jātiek uz konsultāciju, un atbilstoši konkrētajai situācijai zvērināts notārs ieteiks labāko risinājumu.
