Janvārī dežūrārsti apkalpos par divām stundām ilgāk nekā iepriekš. Dežūrārsts sniedz tādu palīdzību, kādu var saņemt pie ģimenes ārsta, tajā skaitā izraksta recepti, atver darba nespējas lapu. Tāpat teju 250 ģimenes ārstu prakses (lielākoties Rīgā) piekritušas janvārī sniegt pakalpojumus ārpus darbalaika un brīvdienās. Palīdzība pieejama gan tālruņa konsultāciju veidā (galvenokārt no pulksten 10 līdz 15 vai 16), gan klātienē praksēs noteiktās stundās.
Savukārt NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša stāsta, ka ik dienu NMPD ārkārtas tālruņa dispečeri saņēma vairāk nekā 2000 zvanu (šobrīd zvanu skaits ir mazinājies), no kuriem 300–400 saistīti ar saaukstēšanos, paaugstinātu temperatūru, iesnām, galvassāpēm un citiem akūtu elpceļu vīrusslimību simptomiem. Tas rada risku cilvēkam patiešām kritiskā situācijā nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību. Ārkārtas režīma noteikšana paredz to, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanu uz zemākas prioritātes situāciju, aicina cilvēku sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, pašam vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informē par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat četrām stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem.
Zemākas prioritātes situācijas saistītas ar saaukstēšanos un elpceļu vīrusiem, hroniski paaugstinātu asinsspiedienu, roku un kāju traumām, kuru gadījumos cilvēks var pārvietoties un ar citu palīdzību nokļūt līdz tuvākajai medicīnas iestādei, un citiem. Ja izsaukumā brigāde konstatēs, ka situācija nav neatliekama un padoms vai palīdzība bija jāsaņem ambulatori, var tikt izrakstīts rēķins par maksas pakalpojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem maksa par brigādes veikto izsaukumu situācijās, kas nav neatliekamas, šobrīd ir 74,35 eiro.
Tāpat dienestā uzsver, ka NMPD neaicina cilvēkus ignorēt saslimšanu vai pēkšņi radušos veselības problēmu, tieši otrādi – vienmēr pēc iespējas ātrāk sazināties ar sava ārsta praksi pa telefonu, bet vieglāku traumu gadījumos doties uz tuvāko ārstniecības iestādi. Pirmajam zvanam daudz retāk vajadzētu būt uz ārkārtas dienestu. Tā kā cilvēks bez medicīniskas izglītības īsti nespēj objektīvi izvērtēt savu veselības stāvokli, jau laikus vajadzētu sazināties ar mediķiem – darba laikā konsultēties ar ģimenes ārstu, savukārt, kad tas nav iespējams, zvanīt Ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim 66016001. Tur darbdienās no pulksten 17 līdz 8, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti kvalificēti mediķi ieteiks, kā rīkoties, ja ir paaugstināta temperatūra, saaukstēšanās, sāpes kaklā, ausī, vemšana, caureja, sasitumi, muguras sāpes un citu vainu gadījumos. Tāpat var doties pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktu mediķiem.
Atceries!
Situācijas, kad jāsauc NMPD mediķi:
- bezsamaņa,
- apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi,
- ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību,
- pazīmes, kas liecina par infarktu (pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula),
- pazīmes, kas liecina par insultu (ir vienas puses pēkšņs vājums),
- citas dzīvību apdraudošas situācijas.
Sekot līdzi aktuālajai informācijai var Nacionālā veselības dienesta (NVD) tīmekļvietnē vmnvd.gov.lv sadaļā Kur saņemt medicīnisko palīdzību? vai darbdienās zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».