Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Radikāļu izslēgšana no populārajiem soctīkliem notikusi arī iepriekš, taču krietni mazākos apmēros. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir ASV sazvērestību teoriju tēvs Alekss Džonss ar savu projektu InfoWars.com. Starp viņa skaļākajiem apgalvojumiem ir versija, ka 11. septembra terorakti bijuši ASV specdienestu radīti, bet slaktiņš 2012. gadā Sendija Huka pamatskolā inscenēts, lai veicinātu pastiprinātu ieroču kontroli.
Pēc šiem apgalvojumiem daži fanātiķi pat sāka stalkot traģēdijas upuru radiniekus, cenšoties viņus piespiest atzīties, ka notikušais ir bijis tikai iestudēts teātris.
Viena no murgainākajām teorijām, ko aktīvi popularizēja InfoWars.com, bija tā sauktā Picageita – uzskats, ka Hilarija Klintone un viņas kampaņas vadītājs esot saistīti ar pedofilu grupējumu, kas tiek vadīts no kādas… picērijas pagraba.
Viens no teorijas faniem pat ielauzās picērijā un izšāva no automāta, taču ātri tika aizturēts, turklāt liels bija viņa pārsteigums, uzzinot, ka ēstuvei nemaz nav pagraba.
Tieši daudzo viltus ziņu izplatības dēļ 2018. gadā InfoWars.com un Džonsa kontus slēdza Facebook, Twitter, I-tunes. Harismātiskais apalītis Džonss, kurš naudu pelna, galvenokārt tirgojot ēdiena bagātinātājus un ar radikālo projektu saistītus suvenīrus, savus video jau labu laiku izvieto vietnē banned.video.
Šī lapa ir YouTube klons, video izkārtojums un komentāru sekcija ir nokopēti teju viens pret vienu no «lielā brāļa».
Viena no manāmākajām atšķirībām ir tāda, ka katram video blakus redzama poga download – YouTube saturs ir puslīdz aizsargāts, un to var legāli kopīgot, izmantojot citus soctīklus, bet lejupielādēt, tikai izmantojot atsevišķus interneta servisus vai ne visiem zināmas kombinācijas, taču sazvērestību teoriju izplatītāji darbojas pēc principa – jo vairāk cilvēku šo uzzinās, jo labāk. Tādēļ arī InfoWars.com savu saturu dāsni pasniedz uz paplātes, ikvienam interesentam to lejupielādējot savā datorā vai «mākonī». Pat tad, ja cenzūras roka aizsniegsies līdz konkrētās lapas hostinga servisam, tūkstošiem video kopiju būs izkaisītas pa visu pasauli.
TELEGRAM grupu spēks
Šis gads ar milzu uzrāvienu iesācies ziņu apmaiņas vietnei Telegram, ko 2013. gadā izveidoja Krievijā populārākā sociālā tīkla VKontakte radītājs Pāvels Durovs kopā ar brāli Nikolaju. Telegram biroji atrodas Lielbritānijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, bet pati lietotne 2018. gadā tika aizliegta tās autoru dzimtenē Krievijā – tas tika pamatots ar bažām par ekstrēmistu aktivizēšanos.
Konfliktu ar varu izdevās nolīdzināt tikai 2020. gada vasarā, kad Telegram Krievijā atļāva atsākt darbību. Kopš tā laika krievi to izmanto vēl aktīvāk. Tai skaitā – lai koordinētu dažādus piketus, piemēram, Navaļnija aizstāvībai. Iespējams, tieši tādēļ janvārī notikušo protestu laikā Krievijas lielākajās pilsētās pēkšņi samazinājās interneta ātrums.
Toreiz Krievijas neatkarīgie mediji pauda versiju, ka varas iestādes speciāli traucējušas interneta plūsmu, lai protestētāji nevarētu savā starpā sazināties un nosūtīt video no protesta karstākajiem punktiem.
Šādā veidā traucēts arī mediju darbs. Interneta traucējumus Maskavā un Sanktpēterburgā apliecinājuši arī globālā tīmekļa uzraugi NetBlocks, kas līdzīgus pēkšņus pārtraukumus Krievijas tīmeklī novēroja arī 2019. gada protestu laikā.
Tieši iespēja zibens ātrumā apspriest dažādus notikumus īpaši izveidotās domubiedru grupās – gan publiski pieejamās, gan slepenās – vilina jaunus lietotājus pievienoties Telegram. Īpašs uzplaukums bija janvārī, kad par izmaiņām privātuma politikā paziņoja Facebook piederošā ziņu apmaiņas lietotne WhatsApp, radot bažas, ka daļa no lietotāju datiem nonāks Marka Zakerberga radītās impērijas rokās. Nelīdzēja pat taisnošanās, ka uz Eiropas iedzīvotājiem izmaiņas neattieksies, par ko vīpsnāja IT drošības eksperti. Daudziem spilgtā atmiņā ir Facebook skandāls par lietotāju datu tirgošanu, tādēļ nav brīnums, ka daudzi WhatsApp lietotāji meklēja dziļākus, diskrētākus virtuālos ūdeņus, kuros tīkloties ar domubiedriem.
Aprēķināts, ka šogad Telegram lietotni izmanto vismaz 500 miljonu lietotāju visā pasaulē, strauji aug arī nosūtīto ziņu skaits – 2020. gada septembrī Telegram lietotāji dienā nosūtīja vidēji 8 miljardus ziņu, taču šāgada februārī jau 15 miljardus. Dienā!
Reizē ar straujo izaugsmi uzņēmums izpelnījies kritiku tieši par labējo radikāļu grupu uzplaukumu. ASV neonacistu šūnas Telegram sauc par drošu patvērumu.
Protams, lietotni izmanto godīgi cilvēki, bet minētais ir kā darvas karote medus mucā.
Telegram izstrādātāji ir pamatīgi pacentušies, lai produkts būtu vizuāli baudāms. Ērts, intuitīvs. Atšķirībā no lietotnes Signal, kas sola īpaši diskrētu un slepenu saziņu, bet ir vizuāli un lietotāju intuitivitātes ziņā krietni nepievilcīgāka, Telegram piedāvā iespējas sarunu atsvaidzināt ar dažādām virtuālām uzlīmēm, GIF lēkājošajiem attēliem, rīkot iekšējās aptaujas, pievienot mūzikas failus, video, foto.
Ikviens lietotājs var lejupielādēt tūkstošiem košu virtuālo uzlīmju, un populārs ir labējo radikāļu tēls – vardulēns Pepe, kuram mugurā krekls ar kāškrustu un roka izstiepta ar pirkstiem fuck you pozā. Netrūkst arī citu ļoti pikantu un naidu rosinošu vizuālo materiālu, kuru «pakas» var lejupielādēt jebkurš lietotājs, lai čatu padarītu asāku, emocionālāku, jaudīgāku. Alkatīgi ebreji, varde Pepe kukluksklana tērpā un tamlīdzīgas spilgtas uzlīmes Facebook vai Twitter izravētu zibenīgi, bet Telegram sarakstēs tās var mētāt uz nebēdu.
Telegram grupas var iedalīt divējādi – vienas ir autoritāras, kurās informāciju ievieto tikai administratori, neviens cits. Tā darbojas radikālākie kanāli, tostarp politiķi, kuri baro savus sekotājus ar viņiem īpaši sagatavotu pikantu saturu, «atmaskojot» pretiniekus vai mudinot piedalīties piketos un citās aktivitātēs. Saturu nosaka un regulē administratori, radot īstu informatīvo burbuli, kurš lasītājam sola iespēju uzzināt, «kā patiesībā ir» un «ko mediji nestāsta».
Īpaši populāras Telegram radikāļu grupu tēmas janvārī bija QAnon sazvērestības teorijas, piemēram, ka Džo Baidens patiesībā esot jau sen miris, bet viņa vietā Baltajā namā ienācis dubultnieks, kuru patiesībā kontrolē Donalds Tramps.
Telegram otra veida grupās ļauts izteikties ikvienam lietotājam, tādējādi radot milzīgu informācijas plūsmu un vilkmi. Tie var būt gan kopēji darba kolēģu, bērndārznieku vecāku čati, piramīdas struktūras finansiālās čata grupas un daudz kas cits. Tikpat labi – labējo vai kreiso radikāļu domubiedru grupas, kurās ikviens var pievienoties ar segvārdu, neatklājot savu personību, un teikt visu, ko grib.
Piemēram, lai vienotos naidā un uzbrukumā pret kādu kopējo ienaidnieku, koordinēti nomētājot viņu ar naidīgiem komentāriem citos soctīklos, izpētot privāto dzīvi, publiski pieejamo informāciju, radītu video un memes jeb izsmejošas virtuālās karikatūras.
PARLER noriets uzplaukumā
Viens no pirmajiem digitālo dumpinieku migrācijas galamērķiem jau 2020. gada nogalē bija soctīkls Parler, nosaukums aizgūts no franču valodas vārda – ar nozīmi «runāt».
Parler izmantoja Tramps un viņa atdarinātāji visur pasaulē, arī Latvijas populisti savās Facebook lapās aicināja domubiedrus pārcelties uz šo vietni, kura būšot brīva no liberāļu cenzūras valgiem.
2018. gadā Nevadā izveidotais soctīkls nebija gatavs tik straujam klientu pieplūdumam – 30 darbinieku mazais kolektīvs plēsās melnās miesās, lai nodrošinātu tehnisko atbalstu pēkšņi pārpildītajai vietnei. Tomēr vēl smagāks izrādījās negaidītās slavas nestais draudu vilnis – projekta vadītājs Džons Meics publiski paziņoja, ka gan viņš, gan ģimene un pārējie darbinieki saņēmuši nāves draudus un virtuālus uzbrukumus no Trampa pretinieku puses, radikāli kreisajiem antifa, kas arī mēdz izcelties ar īpašu agresiju, sevišķi interneta komentāru formā.
Nākamais trieciens bija Kapitolija ieņemšanas grautiņš, kas prasīja piecu cilvēku dzīvībau. Šo ASV kauna traipu savos Parler profilos ar video un foto liecībām tiešraidē atspoguļoja daudzi agresīvi noskaņotie trampisti, iedrošinot un uzkurinot līdzīgi domājošos. Tieši šis notikums bija pagrieziena punkts, pēc kura Parler uz laiku tika izslēgts no Google Play un App Store.
21. janvārī ASV federālā tiesa noraidīja Parler prasību pret Amazon par lietotnes hostinga pakalpojumu izbeigšanu, soctīkls pazuda no interneta un mobilo telefonu lietotnēm. Uz cik ilgu laiku – tas ir atklāts jautājums. 18. janvārī Parler daļēji atjaunojis darbību ar kompānijas DdoS Guard hostinga palīdzību, vēstīja Reuters. Šā servisa īpašnieki ir Jevgēnijs Marčenko un Dmitrijs Sabitovs no Rostovas pie Donas, starp kompānijas klientiem arī Krievijas Aizsardzības ministrija.
Tomēr Parler atdzimšana tā arī nenotika – februārī nedarbojās ne soctīkla interneta lapa, ne mobilās lietotnes. Pēkšņā nežēlastībā kritušā soctīkla vadītājs publiski solījis izravēt radikāļus un naida kūdītājus no savas lietotnes, taču tieši šī kategorija ir galvenie portāla klienti.
Līdzīgi kā Parler, arī soctīkls Gab piesaistījis Trampa atbalstītājus un labējos vēlētājus. Janvāra vidū Gab katru dienu reģistrējās 600 000 līdz 700 000 jaunu lietotāju. Portāla vadītāja lepojās, ka uztur kontaktus ar Trampa komandu par prezidenta konta izveidošanu Gab.
Lai iepazītos ar šīs Twitter tik ļoti līdzīgās lapas saturu, tajā nav obligāti jāreģistrējas, un pirmais iespaids ir visai graujošs.
«Mičs Makonels ir sūda gabals,» – šāds ir pirmais ieraksts, kas parādās, no Latvijas IP adreses ieejot Gab lapā februāra sākumā. ASV Kongresa vadošais republikānis, kurš balsoja par Trampa impīčmentu, nav vienīgais tēls, kurš Gab tiek virtuāli atspārdīts. Lapa ir pilna ar trampistu sazvērestības teorijām un demokrātu ķengāšanu – nu kārtīga medusmaize virtuālajiem dumpiniekiem.
«Pārņemiet kontroli pār savu sociālo mediju!» – ar šādu saukli jaunus klientus pie sevis vilina Facebook un YouTube atdarinātājs Minds. Projekta autori sola ne tikai vārda brīvību, bet arī iespēju nopelnīt, publicējot sevis radītu saturu, foto, video. Pie katra ieraksta ir ne tikai «patīk», «nepatīk» poga, bet arī ar dolāra simbolu iezīmēta «dzeramnaudas» poga.
Lietotāji cits citam var noziedot tokenus jeb digitālo valūtu, ko var apmainīt pret dolāriem. Izpētes vārdā piereģistrējos šajā portālā, jo svešinieki tā saturu neredz. Pēc pāris minūtēm, sērfojot Minds, iezīmējas tā pati aina, kas Gab.
Sliktie liberālfašisti, kreiso cenzūra, sazvērestības un baikeri, kuri gatavojas 2024. gadā panākt, ka Tramps atgūst prezidenta troni. Patiešām – paralēlā realitāte, ja salīdzina ar Facebook un Twitter lasāmo saturu.
Tiesa gan, šajos alternatīvajos projektos vismaz pagaidām iztrūkst kāda ļoti svarīga elementa, proti, tur nav teju neviena latvieša. Iespējams, tas ir tikai laika jautājums, kad vietējie Tautas Varas Frontes, Memory Water, Gaismas Tīmeklis un līdzīgu lapu autori ar saviem sekotājiem pārcelsies, lai netraucēti izplatītu tādu saturu, kuru tūkstošiem sekotāju līdz šim gardu muti apēd nīstajā feisbukā, kas reizi pa reizei apšaubāmus ierakstus dzēš, bloķē vai aizsedz ar pelēku plīvuru un pazemojošu kauna zīmi «viltus ziņas».
Naida avots no 4CHAN
2019. gadā Brentons Tarants divās Jaunzēlandes mošejās nošāva 40 cilvēku, asinspirti dzīvajā ēterā pārraidot savā Facebook profilā. Šī apšaude pasaules medijos izgaismoja labējo radikāļu forumu 8chan, kurā šāvējs neilgi pirms uzbrukuma bija publicējis 40 lapaspušu garu manifestu.
Šo forumu bija radījis ASV dzimušais Frederiks Brenans, kurš piedzima ar retu kaulu slimību, visu dzīvi aizvadīja ratiņkrēslā un savus tīņa gadus pavadīja, sēžot pie datora un sērfojot 4chan forumā.
Primitīvais interneta ziņojumu dēlis apvienoja pornogrāfijas, datorspēļu un anime multeņu fanus, starp kuriem bija arī Freds. Slimības dēļ viņš bija piekalts ratiņkrēslam.
Tāpat kā Freds, daudzi vientuļi puiši un vīrieši šajā forumā pavadīja katru dienu, ar līdzīgi domājošajiem stundām ilgi čatojot par visdažādākajām tēmām.
Ideja par sava portāla izveidi Fredam radās pēc apreibināšanās ar halucinogēnajām sēnēm, kad prātā iešāvās doma par vēl brīvākas digitālās tērzētavas radīšanu bez jekbādiem ierobežojumiem un cenzūras. Izrādījās, internetā ir daudz domubiedru, kuri piemeta naudu, lai 8chan varētu tapt realizēts – ikviens lietotājs pilnīgi anonīmi var brīvi paust savu viedokli par jebko. Lapu arvien aktīvāk sāka izmantot agresīvi noskaņoti geimeri, sieviešu nīdēji, nacisti, labējie radikāļi, cits citu iedrošinot un izplatot teorijas, ka baltā rase tiks iznīcināta.
Neskaitot Jaunzēlandes šāvēju, vēl divi pirms masu apšaudes īstenošanas šajā lapā publicēja savus manifestus. 2016. gadā 8chan radītājs no projekta aizgāja un pat aicināja to slēgt.
«Vienīgais, kas varētu situāciju glābt, būtu izveidot Interneta padomi pie Apvienoto nāciju organizācijas, lai uzraudzītu internetu un cīnītos pret radikāļu ideju izplatību,» tā intervijā ABC News sacīja Brenans, kurš, cerot izveidot brīvu interneta runas plaftormu, pats bija radījis īstu digitālo Pandoras lādi.
