Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kur likt zupu, kas dažkārt paliek neapēsta? Tualetes podā to liet nevar, tāpat arī konteinerā, kas domāts bioloģiskajiem atkritumiem. Tas pats jautājums par kauliem, kas paliek pāri, vārot zupu vai auksto gaļu. Un visbeidzot – kur likt tūju zarus pēc to apgriešanas? Arī tos nevar likt pie kompostējamā materiāla, arī pagalmā tos sadedzināt nedrīkst. Bet kaut kur taču tam visam ir jāpaliek!
«Tūju zarus tiešām nedrīkst mest konteinerā pie bioloģiskajiem atkritumiem, un tāpat tos nav ieteicams mest komposta kaudzē, jo tūjas palēnina atkritumu sadalīšanās procesus,» stāsta Zero Waste Latvija valdes locekle Maija Krastiņa. «Taču pašvaldībās lielākoties tiek piedāvāta iespēja vai nu tūju zarus aizvest pašiem uz īpašiem atkritumu publiskajiem laukumiem, vai arī tiem atbrauc pakaļ. Piemēram, Ogres novadā ir pieejami dalīti vākto atkritumu pieņemšanas laukumi, kur var aizvest gan tūju zarus, gan automašīnu riepas un citu savu ārā metamo mantību.» Maija Krastiņa piekrīt, ka zarus aizvest, protams, ir grūtāk nekā ielikt tos konteinerā, bet tāda ir kārtība. «Tas pats ir ar skujkokiem, un tur neko nevar darīt. Bioloģiskajā šķirošanā mūs tomēr interesē, lai šie atkritumi smuki sadalītos.» Savukārt, runājot par zupām, – jā, biokonteineram nepatīk nekas, kas ir šķidrs. Ja zupa ir palikusi pāri, šķidrumu var noliet un uz konteineru nest tikai biezumus. Bet kur izliet šķidrumu? «Jālej tualetes podā – te nepastāv ideāls variants. Bet jāsaprot – tas, kas nepatīk kanalizācijai, ir tauki. Zupas tomēr nav tās taukainākās. Tualetes podā nevajadzētu liet, piemēram, eļļu, bet zupas šķidrumu – būsim reālisti! Kur citur to liesim?» saka Zero Waste Latvija pārstāve. Savukārt ar kauliem gan ir tā, ka tie diemžēl ir jāmet pie sadzīves atkritumiem. Nereti cilvēki tos izmet komposta kaudzē, kas nav pareizi, jo tie piesaista grauzējus un citus dzīvniekus. «Bet es aicinātu tomēr pārbaudīt, ko konkrētajā pašvaldībā atļauts mest bioatkritumos, jo katra pašvaldība savus atkritumus apsaimnieko pati. Ir pašvaldības, kur bioatkritumiem paredzēts āra komposts, turpretī Rīgā visus atkritumus ved uz Getliņiem. Tāpēc vajadzētu ieskatīties savas pašvaldības mājaslapā, kādas norādes tur tiek dotas,» aicina Maija Krastiņa. «Bet, atgriežoties pie zupas, vēlos piebilst, ka Latvijā, it īpaši pilsētās, mājsaimniecības pārsteidzoši daudz izmet pārtiku – tie ir 500 eiro gadā. Tāpēc aicinātu ikvienu piefiksēt, kas ir tas, ko mēs visbiežāk neapēdam, lai atkritumos nonāktu pēc iespējas mazāk pārtikas.»
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».
