Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Milzu progress
Par kruīza kontroles radītāju tiek uzskatīts inženieris Ralfs Tītors. Neredzīgo izgudrotāju esot kaitinājis ģimenes jurista braukšanas stils: ikreiz, kad pats runājis, vīrs sabremzējies, bet, klausoties Tītoru, atkal uzņēmis ātrumu. Tā nu 1948. gadā Tītors nāca klajā ar ideju par ātrumu regulējošu ierīci: motortelpā izvietotais mehānisms, kas bija savienots ar piedziņas vārpstu, radīja pretspiedienu akseleratora pedālī, kad automobilis sasniedza iestatīto ātrumu. Tehnoloģiju nosauca par Speedostat, un tā tika patentēta 50. gados.
Sistēma strauji izplatījās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pēc Otrā pasaules kara bija ieviests ātruma ierobežojums – 35 jūdzes stundā (56 km/h). Valdība šādā veidā mudināja iedzīvotājus samazināt degvielas patēriņu un riepu nodilumu. Pakāpeniski kruīza kontrole tika pilnveidota un 70. gados bija sastopama jau dažādu ražotāju modeļos. Vēl viens popularitātes vilnis nāca pēc 1973. gada naftas krīzes, kad degvielas taupīšanas risinājumi uz kādu laiku kļuva daudz svarīgāki par jebkuriem citiem uzlabojumiem.
Tomēr lielākais lēciens tehnoloģijas attīstībā notika līdz ar digitālo sistēmu un augstas precizitātes sensoru parādīšanos. Radari, lidari, videokameras un skaņas viļņu sensori ļāva ātruma uzturēšanas sistēmām iegūt acis un ausis, tāpēc tagad tās reaģē uz satiksmes situāciju un patstāvīgi pieņem lēmumus par auto ātrumu un pat trajektoriju.
Šodien kruīza kontrole ļauj automašīnām atpazīt citus satiksmes dalībniekus, saglabāt pozīciju joslā un pat pārkārtoties, tādējādi ne tikai palielinot braukšanas komfortu, bet arī novēršot sadursmes. Nospiežot dažas pogas, cilvēks var izvēlēties ātrumu, un, ja auto ir aprīkots ar adaptīvo sistēmu, tas prot uzturēt noteikto distanci līdz transportlīdzeklim priekšā
«Visu šo progresu var saukt par virzību uz autonomo braukšanu. Agrāk sistēma ļāva iestatīt komfortablu ātrumu un noņemt kājas no pedāļiem, bet tagad tā var pielāgot ātrumu atbilstoši ceļa zīmēm vai pat koriģēt to, tuvojoties līkumam un rotācijas aplim. Kruīza kontrole palēnina jūsu auto, ja priekšā braucošais samazina ātrumu, var pat apturēt to pilnībā un vēlāk pati atsākt kustību,» stāsta žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors Guntars Pulss.
Atkal pārsteigumi!
Jaunā laikmeta liecības ir vēl apbrīnojamākas. Piemēram, jaunākajos Hyundai modeļos adaptīvajā kruīza kontrolē Smart Cruise Control (SCC) integrētie mākslīgā intelekta elementi un mašīnmācīšanās algoritmi palīdz analizēt vadītāja paradumus. Tam šī sistēma izmanto sensorus un centrālo datoru, kas analizē braukšanas manieri. Pēc tam mācīšanās sistēmas pašas var vadīt auto tā, kā to darītu cilvēks sev ierastajā režīmā.
Raugoties caur nākotnes prizmu, mākslīgā intelekta integrēšana kruīza kontrolē ir liels solis ceļā uz pilnībā autonomu transportu.
Tomēr tikpat svarīgs ir fakts, ka šāda tehnoloģiju mijiedarbība novērš arī kādu šodienas problēmu.
«Iespējams, lielākais joprojām neatrisinātais jautājums ir šo sistēmu darbības nedabiskums. Šādām tehnoloģijām ir jādarbojas nemanāmi – jāieskrienas nemanāmi, jābremzē tad, kad tas patiešām nepieciešams, un ar atbilstošu spēku. Jebkurš neparedzams izgājiens uz ceļa ir potenciāla problēma, tāpēc ir saprotami, ka ražotāji meklē veidus, kā savas palīgsistēmas padarīt pēc iespējas cilvēcīgākas,» spriež Guntars.
Piemēram, Audi un Mercedes-Benz inteliģentā kruīza kontrole izmanto karšu mākoņdatus par ceļa reljefu un konfigurāciju, lai ātrumu pielāgotu vēl efektīvāk un dabiskāk. Hyundai tikmēr stāsta, ka tās mašīnmācīšanās sistēma apgūs vadītāja paradumus, taču nepieņems potenciāli nedrošus braukšanas modeļus. Tas nozīmē, ka automašīnai nevarēs iemācīt skrieties ar citiem no luksofora līdz luksoforam.
Nākotnes perspektīvas
Attīstoties kruīza kontrolei, rodas jautājumi par braukšanas nākotni. Vai šī sistēma spēs vēl vairāk palielināt drošību un braukšanas komfortu? Kāda nozīme būs mākslīgajam intelektam nākamo paaudžu automobiļos?
Bez šaubām, arī turpmāk viens no svarīgākajiem kritērijiem būs satiksmes drošība. Piemēram, jaunākajos Hyundai modeļos papildus adaptīvajai kruīza kontrolei ir asistents, kas pēc navigācijas datiem un kamerām piefiksē ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes un pielāgo ātrumu tām. Pateicoties šai funkcijai, braucējs paliek drošībā un ar aiztaupītiem sodiem par netīšu ātruma pārsniegšanu.
Defender modeļos, kas ir slaveni ar savām apvidus spējām, uzstāda kruīza kontroli, kura noder, arī nobraucot no asfalta.
Tā ņem vērā citiem auto neparastus parametrus, piemēram, mašīnas sagāzumu un braukšanas virsmas veidu.
Attīstoties tehnoloģijām, ražotāji var savstarpēji savienot arvien vairāk sistēmu. «No vienas puses – sistēmas kļūst sarežģītākas. No otras puses – tās pārņem aizvien vairāk vadītāja darba un cenšas to paveikt labāk. Tas samazina cilvēka kļūdas,» piebilst Guntars.
Piemēram, Hyundai vīzijā inteliģentā kruīza kontrole pakāpeniski vadīs arvien vairāk braukšanas funkciju: pati noteiks drošu attālumu līdz citiem transportlīdzekļiem, izvēlēsies, cik spēji uzņemt ātrumu un bremzēt, kā arī distanci. Lai tā kļūtu par realitāti, sistēma čakli mācās, turklāt nevis no kāda viena cilvēka, bet no daudziem, iedziļinoties katra braukšanas manierē.
Galu galā autobraucēji ne tikai atšķirīgi paātrinās pilsētā un uz šosejas, ne tikai bremzē pēdējā brīdī vai labu brīdi iepriekš, bet arī veic dažādas darbības ar stūri, nospiežot pogas ar dažādu spēku, intervālu utt. Sistēmas, kas pie tā visa būs pieradušas, ar laiku spēs novērst neparedzamību, kas padara satiksmi nervozu, un rūpēsies par maksimāli vienmērīgu un drošāku pārvietošanos.
