Pārskatot auto tirgu, var redzēt, ka lielākajai daļai pilsētas SUV velkošā ir tikai viena ass un tikai dažiem ir iespēja iestrādāt pilnpiedziņu. Pirms izlemjat, ka nepieciešama četru riteņu piedziņa, vispirms izvērtējiet savas braukšanas vajadzības un piedāvājumu auto tirgū. Daudzi mūsdienu krosoveri ar vienu velkošo asi spēj tikt galā arī visnotaļ sarežģītos bezceļa apstākļos.
Dažiem auto, kam velkošie ir priekšējie riteņi, piemēram, franču «Citroën C3 Aircross» un «C5 Aircross», ir vilkmes kontroles sistēma («Grip Control»), kas ļauj vadītājam izvēlēties pat no pieciem braukšanas apstākļu režīmiem. Starp tiem ir, piemēram, režīms slidenam ceļam un viegli izbraucamam bezceļam.
Lai vispusīgi izvērtētu vajadzības un iespējas, vislabāk pārbaudīt auto caurgājību dažādos apstākļos. Kursors.lv auto žurnālists Māris Bergs, kurš vairāku gadu garumā ir aprakstījis un testējis daudzus modeļus, uzskata, ka visu riteņu piedziņa bieži tiek stipri pārvērtēta un pilnīgi noteikti daudziem nemaz nav nepieciešama.
“Vien retais apzinās, ko patiesībā spēj paveikt mašīna, kurai ir tikai viena velkošā ass. Un droši vien vēl retāk ir sastopami šoferi, kam ir pilnpiedziņas auto un kas visas tā iespējas arī spēj izmantot,” saka Māris.
Būtiski kritēriji ir riepas un klīrenss
Ja paredzēts braukt pa bezceļu, izvēlēties auto ar četru riteņu piedziņu vienmēr ir vienkāršākais risinājums. Taču ne vienmēr tas patiešām ir nepieciešams.
“Tas atkarīgs no situācijas. Ir gadījumi, kad tiešām daudz ko var panākt ar labām riepām vien, jo 4×4 piedziņa arī ir dažāda. Piemēram, «VW Touareg» un «BMW X5» ar četriem velkošajiem netiks cauri vietām, kur to mierīgi paveiks «Land Rover», «Subaru» un tamlīdzīgi auto.
Man pašam ir parasts BMW, vecāki dzīvo laukos, bet es varu mierīgi piebraukt pie mājām pat tad, ja ir sasnidzis. Piemēram, pērnajā ziemā vienā naktī Ogresgalā uzsniga 30 cm bieza kārta. Ar parastu BMW, kam velkošā ir aizmugure, toties ir labas riepas, es mierīgi nokļuvu, kur vajadzīgs. Manā skatījumā pilnpiedziņa nepieciešama, ja patiešām jābrauc pa dubļiem, applūdušām pļavām, ja esi mežsargs vai veic kādu citu specifisku darbu. Un arī tad jāatrod normāls 4×4 variants.
Es piekrītu, ka Latvijā auto ar visu riteņu piedziņu vairākumam nav vajadzīgs. Mums nav tik daudz nepiebraucamu vietu. Ja tomēr pilnpiedziņa nepieciešama, tad jāpērk «Land Rover», «Isuzu D-Max» vai «Toyota Hilux». Tāpat es piekrītu – ja ir normāls klīrenss un labas riepas, tad ar to pārsvarā gadījumu pilnīgi pietiek,” uzskata Māris Bergs.
Saistībā ar piedziņu ieteicams salīdzināt arī dažādu automašīnu cenas un degvielas patēriņu. Piemēram, «Hyundai Tucson», kas ir vidējās klases krosovers, pieejams gan ar vienu velkošo asi, gan divām, bet cenu starpība ir gandrīz 3000 eiro. Turklāt četrriteņu piedziņas dārgākā versija uz 100 kilometriem izmanto gandrīz par litru vairāk un rada arī vairāk piesārņojuma, liecina ražotāja sniegtā informācija.
Izvēloties mašīnu ar paaugstinātu caurgājību, vajadzētu novērtēt ne tikai izskatu, bet arī pārbaudīt ražotāja sniegto informāciju. Kas attiecas uz bezceļa auto, iespējams, viens no populārākajiem ir «Subaru Forester», kuram saskaņā ar ražotāja teikto klīrenss ir 22 cm, kamēr iepriekšminētajam «Hyundai Tucson» ir tikai 17 cm.
Savukārt «Citroën C5 Aircross», kas ir auto ar divu riteņu piedziņu, klīrenss ir 23 cm. Jā, iespējams, tas vismazāk izskatās pēc krosovera, taču šim stilīgajam pilsētas auto ir solīdas caurbraukšanas spējas pat sliktos ceļa apstākļos.
Braukšanas režīmi noder arī profesionāļiem
Nav noliedzams, ka auto caurgājība atkarīga no šofera vadīšanas prasmēm, taču modernajos modeļos noderīgi ir arī dažādi braukšanas režīmi. Atkarībā no virsmas seguma – sniegs, slapja zāle, oļi vai smiltis – dažās vietās nepieciešams palielināt ātrumu un ļaut riteņiem nedaudz buksēt, kamēr citos jāpaļaujas uz griezes momentu un jāvairās no buksēšanas, jo auto var iestrēgt. Drošības sistēmas jaunajās mašīnās novērš arī riteņu izslīdēšanu, un dažkārt sarežģītos apstākļos ir vajadzīgs tieši tas.
Piemēram, «Citroën» savās mašīnās uzstāda vilkmes kontroles funkciju, kas kontrolē izslīdēšanu un optimāli sadala jaudu uz abiem riteņiem.
Ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo braukšanas režīmu, jo tas ietekmē riteņu griešanās ātrumu. Ja autovadītājs ieslēgs sniega režīmu un piespiedīs akseleratoru, riteņi varēs brīvi griezties, atvieglojot izkļūšanu no kupenas vai braucot pa biezu sniegu. Ieslēdzot, piemēram, akmeņainas virsmas režīmu, riteņiem būs maza iespēja izslīdēt – šādā gadījumā izslīdēšana draudētu ar sabojātu auto apakšdaļu vai saplēstu riepu.
Modernajiem krosoveriem piemīt arī vairākas SUV pazīmes. Piemēram, iepriekšminētajam «Citroën C5 Aircross» ir lejupbraukšanas asistents, kurš uztur nelielu ātrumu, virzoties lejup pa stāvu nogāzi. Tas ne tikai palīdz saglabāt kontroli pār auto, bet arī pasargā riteņus un virsbūvi no bojājumiem.
Agrāk, kad transportlīdzekļos jaudas pārdali regulēja tikai mehāniski transmisijas mezgli, četrriteņu piedziņa bija pārāka. Ja automobilim bija tikai vienas ass piedziņa un diferenciālis bez bloķēšanas funkcijas, griešanas spēks nonāca pie riteņa ar sliktāko saķeri, un auto varēja viegli nonākt dubļu vai sniega gūstā.
Tagad, kad jaudu uz riteņiem sadala dators, nepieciešamība izmantot pilnpiedziņu praktiski ir zudusi. Tas ļauj cilvēkiem ietaupīt, ne tikai pērkot auto, bet arī to ekspluatējot.
“Lai cik gudra būtu sistēma, kas atvieglo braukšanu sarežģītos apstākļos, jāatceras, ka dzinēja jaudu līdz ceļam nogādā tieši riepa. Ja tā nebūs gana laba un piemērota apstākļiem, nekāda elektronika nepalīdzēs, un jūs nekur netiksiet,” rezumē Māris Bergs.