• Krievu miljonārs Čičvarkins: Man bieži ir kauns par krievu diasporu Latvijā

    Sabiedrība
    Santa.lv
    Santa.lv
    6. jūnijs, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Antons Fatjanovs
    Krievijas miljonāram, politiskajam bēglim Jevgēnijam Čičvarkinam ir īpašums Jūrmalā un viņš atzīst, ka viņam patīk šī valsts, taču sarunā Armandu Puči kanālā TV24 uzņēmējs atzīst, ka viņam bieži vien kauns ir par krievu diasporu Latvijā.

    “Mums ļoti patīk Jūrmalas arhitektūra…Tāds komforts… Tas ir tas, kāda varētu būt Krievija normālās rokās. Ja nebūtu korupcijas un būtu cits kultūras līmenis, tā varētu izskatīties vismaz mūsu valsts ziemeļi. Ļoti tuvi un līdzīgi mūsu klimatam, tās pašas smaržas, tās pašas sēnes, ogas, mežs..

    Tas, ka daudzi runā krievu valodā, tas arī ir visai komfortabli, taču man nez kādēļ bieži ir kauns, lai gan esmu pret kolektīvo kaunu, par krievu diasporu Latvijā, būsim godīgi – cik ļoti man nav kauns par Londonu, tik ļoti mani mulsina, kā izskatās.. es redzu kaut kādus absolūti deklasētus elementus, kuri sazinās paši un ar saviem bērniem krievu lamu vārdos.

    Es domāju par sevi – man droši vien negribētos, lai viņi runā manā valodā. Droši vien kādreiz pirms 30 gadiem tika pielaista kļūda vai arī nē – neņemos kritizēt.. Tik asa problēma nav Lietuvā, Latvijā tā ir,” uzskata J. Čičvarkins.

    “Kad es redzu šos niknos cilvēkus, kuri skatās pirmo un otro TV kanālu, vicina padomju karogus, ienīst visus sev apkārt, uzskata, ka tiek apspiesti. Blakus ir Pleskavas apgabals, kur ir debesskrāpji, apsildāmi, izcilas kvalitātes ceļi, Japānā ražotas tualetes ar automātisku noskalošanu, lielisku tiesisko struktūru, pieklājīgi policisti – brauciet tur, man gribas teikt!”

    Uz jautājumu, kāda ir šo cilvēku problēma ar dzīvi Latvijā, uzņēmējs norāda, ka daudzi ir aizvainoti, ka viņiem nepiešķīra pilsonību un dažiem esot pietrūcis gribasspēka to nokārtot. “Sengrieķu valodā ir apzīmējums tam, kurš nepiedalās politiskos procesos – idiots.

    Tiem, kuri nebalso. Būtībā kaut kad ļoti sen viņi tādi radušies ne savas gribas pēc. Lietuva visiem iedeva un kādu brīdi mocījās ar to, ka bija cilvēki, kas mentāli bija tālu no neatkarības un nacionālā gara, un to asimilācija prasīja gadu desmitus. Viņu bērni, neraugoties uz krievu vārdu uzvārdu un tēva vārdu, runā lietuviski, ir iesaistīti dzīvē, balso utt. Latvijā šī problēma palikusi neatrisināta.

    Skaidrs, ka laiks visu noliks savās vietās. Taču tas prasīs vairāk laika. Jāteic gan, ka sākotnēji diaspora bija lielāka. Vai bija iespēja, ka 90-to sākumā būs revanšs un nāks kāds ļoti prokrievisks, vai 2000-šo sākumā? Iespējams, bija. Neesmu gatavs strīdēties par to. Taču fakts paliek fakts. Ir problēma,” norādā J. Čičvarkins.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē