Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atlaišanas process skars apkalpes locekļus uz kuģiem Isabelle un Romantika, kuri kursē zem Latvijas karoga, kā arī uzņēmuma krasta darbiniekus Latvijā, taču vairākums darbinieku, uz kuriem attieksies atlaišana, ir kuģu apkalpojošais personāls.
Izsludinātā ārkārtas stāvokļa un noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ maršrutu Rīga–Stokholma apkalpojošie Tallink kuģi Isabelle un Romantika ir bijuši spiesti pārtraukt reisus un kopš marta vidus atrodas Rīgas ostā. Šobrīd nav zināms, kad šajā maršrutā varētu atsākties satiksme. Saskaņā ar kuģošanas noteikumiem, šobrīd uz abiem kuģiem ir minimāli nepieciešamais tehniskais personāls, bet visi pārējie darbinieki, kuri strādāja uz kuģiem, atrodas mājās un saņem samazinātas algas, kuras maksā uzņēmums.
„Šodien mēs paziņojam lēmumu, kuru nācās pieņemt ar ļoti smagu sirdi. Esam spiesti spert šo soli, lai gan nepārtraukti meklējām dažādus risinājumus, kas neliktu nonākt punktā, kad vairs nav citas iespējas, kā vien zaudēt mums vitāli svarīgus cilvēkus un darba vietas,“ sacīja Tallink Grupas galvenais izpilddirektors Pāvo Negene.
Citi lasa
„Skarbā realitāte it tāda, ka mūsu kuģi, kas līdz šim kursēja zem Latvijas karoga, jau mēnesi atrodas dīkstāvē ostā, bet darbinieki atrodas mājās un strādā ierobežotu laiku, saņemot samazinātas algas. Šobrīd mēs joprojām nezinām, kad situācija varētu mainīties un kuģi kaut daļēji varētu atsākt darbu Baltijas jūrā.
Ir skaidrs, ka satiksme maršrutā Rīga–Stokholma netiks atjaunota rīt vai pat pēc dažiem mēnešiem.
Pastāv iespēja, ka šogad maršruts vispār netiks atjaunots pirmskrīzes līmenī. Ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē uzņēmums nevarēs cilvēkiem Latvijā piedāvāt tādu pašu darba vietu skaitu,“ viņš piebilda.
Pēc Tallink pašreizējām aplēsēm, pastāv iespēja, ka pēc ierobežojumu atcelšanas atjaunotajā maršrutā Rīga–Stokholma iesākumā varētu kursēt viens kuģis. Prognozējams, ka pasažieru plūsma sākumā nebūs pietiekoša, lai nodrošinātu abu kuģu vienlaicīgu atgriešanos maršrutā un katrs kuģa reiss visdrīzāk uzņēmumam radīs papildu zaudējumus.
„Līdzīgi kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, arī Latvijā ceram, ka valdība apsvērs pasākumus kuģošanas nozares atbalstam, lai vitāli svarīgā jūras satiksme starp Latviju un Zviedriju varētu atjaunoties pēc iespējas ātrāk, kaut ierobežotā apjomā. Uzņēmums ir nodrošinājis vislielāko pasažieru plūsmu abu valstu starpā, līnijas pastāvēšanas laikā starp Latviju un Zviedriju ar Tallink pārvadājot 8,6 miljonus pasažieru.
Līdz šim Latvijas varas iestādes nav piedāvājušas nekādus risinājumus mūsu sektoram.
Nesen nosūtījām vēl vienu lūgumu Latvijas valdībai pēc atbalsta, un ceram, ka valdības locekļi uzskatīs par svarīgu un nepieciešamu saglabāt jūras satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, kā arī atradīs līdzekļus, lai atbalstītu starptautisko kuģošanu,“ viņš piebilda.
