Bijušais soļotājs Aigars Fadejevs ar Kobi Braiantu iepazinās 2010. gadā, kad pats jau bija beidzis sportista karjeru. Aigars bija apguvis medicīnas zinības un Beverlihilsas klīnikā viņam bija privātprakse. «Kobem piekto vai sesto reizi bija operēts menisks. Viņu pie manis atveda viens no pazīstamākajiem sporta ārstiem ASV Barents Batoss,» atceras latvietis. Tā viņš ticis pie konfidenciāla līguma ar pasaulslavenu basketbolistu, un turpmāk viņiem bija regulāras tikšanās divu mēnešu garumā.
Līgumā bijis punkts, ka laikā, kad Aigars strādā ar Kobi, klīnikā nevar būt citi cilvēki, tur nedrīkst arī filmēt.
«Mūsu tikšanās notika Beverlihilsas klīnikā, kur man bija telpas vienā ēkas galā. Bija diezgan sarežģīti panākt, ka uz četrām stundām klīnika pārtrauc darbu, jo pie manis ieradies klients,» atceras Aigars. Tomēr ar klīnikas vadību izdevies panākt vienošanos, lai ik pa laikam slimnīca tiek evakuēta. Losandželosā un arī visā Amerikā tomēr Kobe bija teju Dieva vietā.
«Parasti viņš ar miesassargiem un pavadošo personālu pie manis ieradās trīs automašīnās Cadillac Escalade. Pirmā tikšanās reize manā atmiņā ir tik spilgta, it kā būtu notikusi vakar.
Sākumā ieradās divi iespaidīgas miesasbūves apsargi. Izstaigāja klīniku, izčekoja telpu, kurā pieņemšu sportistu. Tikai pēc tam ienāca Kobe ar menedžeri un juristu.
Noslēdzām līgumu, kur bija teikts, ka strādāšu tikai ar Kobes kreisās kājas ceļgalu un nedrīkstu ārstēt citas viņa ķermeņa daļas,» atceras Aigars.
Lielākoties Kobe klīnikā ieradās pēc spēlēm ap pulksten 23. «Terapijas kurss ilga pusotras stundas. Dažreiz viņam bija tiešām labs noskaņojums. Tad viņš noņēma austiņas, un mēs parunājāmies par sievām, bērniem, ikdienu. Viņš teica, ka grib arī savu sievu atvest pie manis, lai paskatos, kāpēc viņai mugura sāp. Mēs tādā čiliņā daudz sadzīvisku lietu parunājām. Reiz viņš stāstīja, ka ceļot māju un kas tik tur būšot…» atceras Fadejevs.
«Kobe jau pirms mūsu tikšanās zināja par maniem sportiskajiem panākumiem.
Vienu gan Braiants nespēja saprast – kā var vienās sacensībās noiet 50 kilometru.
Jautāja, ko es, tās četras stundas soļojot, domāju. Nācās teikt patiesību – nedomāju neko, tik eju. Viņš teica, ka pats nav nekāds lielais staigātājs. Pat uz veikalu ar kājām neiet,» stāsta Aigars.
Ierodoties Kobe Fadejevam vienmēr teica: «Kā iet, mans krievu dakter?» Kad tas atkārtojies jau reizes četras, Fadejevs tomēr iebildis. «Teicu: «Kobe, es vispār esmu no Latvijas!» Viņš atbildēja, ka zina gan to, kur aptuveni ir Latvija, gan to, ka esmu no Latvijas, bet viņam vienkārši tā labāk patīkot. Es neapvainojos.»
Vairāk par to, kā noritēja Fadejeva tikšanās ar Kobi, un kādu dāvanu viņš pasniedza latvieša dēlam, uzzināsiet jaunākajā Privātās Dzīves numurā!