Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Politiķu vidū neapmierinātība ar «airBaltic» vadību pastiprinājusies pēc tam, kad uzņēmums gada sākumā paziņoja par 4760 šovasar plānoto reisu atcelšanu, turklāt «airBaltic» padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norādīja, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.
Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar «airBaltic» saistītos jautājumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.
Krauze pauda pārliecību, ka pašreiz ir redzama uzņēmuma vadības nespēja, par kuru Gausam ir jāuzņemas atbildība. «Kā politisks spēks mēs nevaram viņu atlaist, jo jāievēro likumos noteiktā kārtība. Šis uzdevums ir uzņēmuma padomei, kas var lemt par vadītāja atstādināšanu. Problēmas nav pēdējā brīža, tās ir sakrājušās visa pagājušā gada garumā,» klāstīja Krauze.
Krauze uzsvēra, ka uzņēmuma padomei būtu jāpieņem lēmums par vadītāja atbrīvošanu, bet Satiksmes ministrijai ir jāuzrauga padomes darbība. Krauze atgādināja, ka arī «airBaltic» akciju sākotnējais publiskais piedāvājums ir aizkavējies, un kopumā ZZS nostiprinājusies pārliecība, ka uzņēmums tiek pārvaldīts neprofesionāli.
«Mūsu nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētāja atalgojums ir astronomiski liels, un mēs uzskatām, ka ir iespējams atrast kādu, kas spēj labāk pārvaldīt šo kompāniju,» pauda Krauze.
Tieši ZZS ir pieteikusi šo jautājumu izskatīšanai koalīcijas padomē. «Jaunā vienotība» un «Progresīvie» pagaidām publiski nav formulējuši savu nostāju aviokompānijas vadības nomaiņas jautājumā.
Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.
Ministrs uzsver, ka «airBaltic» ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.
«Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos,» raksta Briškens.
Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka «airBaltic» pamatkapitāls, gatavojoties akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši «Firmas.lv» datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka «airBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
