• Ko un kā bērnam stāstīt par koronavīrusu?

    Sabiedrība
    Madara Ozoliņa
    Madara Ozoliņa
    29. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Šis ir sarežģīts laiks, kad dažādi ierobežojumi ietekmē mūsu ikdienu. Neziņa, dusmas, skumjas un bailes ir tikai dažas no emocijām, kuras varam izjust. Mums, pieaugušajiem, var būt grūti savas emocijas saprast, bet bērniem to izdarīt ir vēl grūtāk, tādēļ var būt daudz jautājumu par to, kāpēc šobrīd notiek tā, kā notiek. Kā uz tiem atbildēt, skaidro psihoterapeite un smilšu spēļu terapeite Aija Baha-Velvele. Konsultē Aija Baha-Velvele, psihoterapijas speciāliste, smilšu spēļu terapeite.

    Bērniem saprotamas sarunas

    Atklātām sarunām ikdienā vienmēr ir un būs liela nozīme, tomēr tagad par tām jāpiedomā vēl vairāk. Bērni labi redz, dzird un jūt to, kas notiek mājās, bērnudārzā, skolā. Psihoterapijas speciāliste Aija Baha-Velvele norāda: «Ja pieaugušie savstarpēji runā par vīrusu un ir satraukti, bērni var justies apjukuši. Ja mājās ik vakaru televīzijā tiek skatītas ziņas, kur uzsvars likts uz valstī notiekošo, ja mamma ar tēti apspriež valstī pieņemtos lēmumus un par tiem diskutē – bērniem būs jautājumi. Ja tādi ir, sarunu nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, jo šajā brīdī svarīgāk par visu ir mierīgā balsī pastāstīt, kas notiek, radot bērniem drošības izjūtu.» Kā paskaidrot, kas notiek? Nemelojot un nesatraucot.

    Bērniem var stāstīt, ka šobrīd visā pasaulē izplatās vīruss, ar kuru saslimst daudzi cilvēki, bet tas nenozīmē, ka saslims visi.

    Lai no saslimšanas izvairītos, svarīgi ievērot noteikumus. Tas arī ir iemesls, kādēļ uz laiku nevaram ciemoties pie draugiem, kādēļ uz bērnudārzu nedrīkst nest mantiņas, – lai pasargātu sevi, ģimeni, draugus. Ja visi ievēros noteikumus, drīz vien atkal varēsim ciemoties un darīt citas lietas, kas šobrīd ir ierobežotas. Ja vecāki nespēj atbildēt uz kādu jautājumu, meklējiet atbildes kopā! Bet, kas ir svarīgi, atbildes jāmeklē drošos informācijas avotos, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

    Taču ne visi bērni uzdod jautājumus, tādēļ vecākiem būtu jāpamana tas, vai viņu bērna uzvedībā novērojamas kādas izmaiņas. Iespējams, bērns kļuvis klusāks, noslēdzies sevī. Tad vecāki paši var uzsākt sarunu un pajautāt, kā bērns jūtas, kas viņu satrauc. Redzot, ka bērns ir noraizējies, vecākiem jābūt iejūtīgiem un saprotošiem. Tāpat vecāki var jautāt bērniem, ko viņi paši domā par šo situāciju, jo bērniem vienmēr ir savs viedoklis. Tad, ņemot vērā bērnu pārdomas un atbildes, vecāki spēs reaģēt un rīkoties.

    Dažādi vecumi, dažādi skaidrojumi

    Ar bērniem ir jārunā viņiem saprotamā valodā. Bērnudārza un skolas vecuma bērniem var būt dažādas izpratnes par notiekošo, dažādi var būt iemesli pārdzīvojumiem un, iespējams, pat dusmām. Jebkuras emocijas ir iespējamas, bet būtiski ir mācēt tikt ar tām galā, tās saprast. «Mazāki bērni var jautāt, kāpēc uz bērnudārzu nedrīkst nest mantas, kāpēc vecāki nevar nākt iekšā grupiņā vai kāpēc atšķirībā no citiem gadiem vairs nenotiek koncerti un citi pasākumi, kurus nāca skatīties arī mamma un tētis. Tomēr atcerieties – mazi bērni gana ātri spēj pieņemt pārmaiņas, ja vien jūtas droši un pasargāti.

    Lielāki bērni par apkārtējo situāciju ne tikai dzird no pieaugušajiem, bet arī apspriež to paši.

    Vecākiem noteikti būtu jāierobežo informācija, kuru bērns saņem no tīmekļa vietnēm, jo tā ne vienmēr ir uzticama. Gluži pretēji – var izraisīt apjukumu un radīt bērnos satraukumu,» stāsta Aija Baha-Velvele, uzsverot, ka laikā, kad pulcēšanās un ciemošanās nav atļautas, klātesamības momenta pusaudžiem var ļoti pietrūkt, tādēļ jādomā, kā to kompensēt, – ja vien tas atļauts, ar vienu labu draugu var doties pastaigā svaigā gaisā vai sazvanīties, lai nezustu klātesamības un pleca izjūta. Diemžēl ik pa laikam tiek saņemta informācija par atsevišķām grupiņām pirmskolās vai klasēm skolās, kurās saslimis kāds audzēknis vai pedagogs un bērniem jāpaliek mājās, ievērojot pašizolāciju. Šajos gadījumos jebkura vecuma bērniem būtu jāpastāsta, ka nedrīkstam vainot kādu konkrētu cilvēku, jo saslimt var jebkurš. Jāpastāsta, ka tagad kādu laiku būs jāpadzīvo mājās, lai pasargātu sevi no saslimšanas. Lai šo laiku mājās padarītu interesantāku, vecāki kopā ar bērniem var izstrādāt plānu ar jaukiem un interesantiem uzdevumiem, ko katrā dienā paveikt.

    Atceries!

    • Nebaidies lūgt padomu speciālistam, ja nezini, kā atbildēt uz bērna jautājumiem, vai neizproti sava vai bērna emocijas.
    • Kontrolē to, cik daudz negatīvu ziņu bērni dzird televīzijā vai tīmekļa vietnēs. Tas var radīt papildu satraukumu.
    • Rādi piemēru – bieži kopā mazgājiet rokas, sabiedriskās vietās ievērojiet distanci no citiem cilvēkiem!
    • Neizvairies no sarunas ar bērnu, jo bērni mēdz iztēloties visu daudz sliktāk, nekā ir patiesībā. Esi līdzās, runā, skaidro un nomierini!
    • Patīkamas nodarbes, kas saliedē ģimeni, nu ir labākais brīvdienu plāns. Ejiet svaigā gaisā, pavadiet laiku kopā, darot to, kas sagādā prieku!

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē