Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvju dainām – 130
22. martā pulksten 10 Augusta Dombrovska mūzikas skolā Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 38, notiks Latvju dainu izdošanas 130. gadadienai veltīts pasākums. Augusta Dombrovska mūzikas skolā Krišjānis Barons sagatavojis lielu daļu Latvju dainu manuskripta, strādājis ar korektūrām un saņēmis sengaidīto ziņu par pēdējo sējumu izdošanu un lielā darba noslēgumu. Aktiera Gundara Āboliņa lasījumā skanēs paša Barona rakstītie vārdi Latvju dainu ievadā, kā arī latviešu rakstnieku atmiņu fragmenti. Par muzikāliem priekšnesumiem rūpēsies mūzikas skolas audzēkņi. Ieeja bez maksas.
Zemenītes sniegā
Kultūras un mākslas telpā Siguldas devons līdz 20. aprīlim apskatāma mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde Zemenītes sniegā. Pieci skulpturāli lielformāta objekti, kas veidoti no cietušiem traukiem, paceļas kā monumentāli porcelāna torņi Siguldas devons izstāžu zālē. Līdzās arī apgleznoti trauki, kuriem Kristīnes gleznojumi devuši otro dzīvi, jo visi bijuši ar defektiem. Visam caurvijas dabas sistēmu un struktūru motīvs, kas iedvesmojis mākslinieci. Izstādes tapšanā Zero waste princips, jo jebkura tasīte vai krūzīte, kas bijusi traumēta, nu ir atradusi vietu objektos vai arī ieguvusi jaunu tēlu ar Kristīnes gleznojumiem. Ieeja bez maksas.
Ziemas un pavasara sēņu izstāde
Latvijas Mikologu biedrība aicina apmeklēt ziemas un pavasara sēņu izstādi Salaspilī, Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas konferenču zālē 23. martā no pulksten 9 līdz 17. Izstādē varēs aplūkot svaigus tuvākajā apkārtnē ievāktus ziemas un pavasara sēņu paraugus un uzdot jautājumus biedrības speciālistiem, kuri palīdzēs sugu noteikšanā un konsultēs dažādos sēņu pasaules jautājumos. Vai zināt, kas ir raganu vēmekļi, spīganas mēsli un Laumas spļāviens? To visu varēs noskaidrot izstādes laikā, kur stāstīs arī to, kāda loma ziemas sēnēm ir dzīvības un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un kā tās senatnē izmantotas pārtikā, tautas ārstniecībā un rituālos.
Sibīrijas bērni
Jūrmalas muzejā no 23. marta skatāma ceļojošā izstāde Sibīrijas bērni. Izstādē apskatāmas planšetes par 1949. gada 25. marta izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 25. marta nakts daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja, un atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
Jubilejas izstāde Vīzijas
Aminori telpā arhitekte un gleznotāja Maija Elizabete Meņģele gleznās vizualizējusi domu un skaņu meditācijas. Krāsa gleznās ir ne tikai kā vēstījums, bet arī kā saskarsme ar pasaules aktualitātēm. «Ja mēdz sacīt, ka arhitektūra ir kā sastingusi mūzika, tad tāds ir arī manas pasaules atspulgs, kurā dzīvoju, domāju un gleznoju,» raksta Maija Elizabete Meņģele.
Man Dzimtenes celiņš dārgs
25. martā, pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Zemessardzes koris Stars aicina uz kora mūzikas koncertu Man Dzimtenes celiņš dārgs, kas veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Programmā iekļautas Emiļa Melngaiļa un Pētera Barisona kora kompozīcijas. Skanēs arī pirmā un ceturtā daļa no Melngaiļa Latvju rekviēma. Līdzās Zemessardzes korim ar dzejas lasījumiem uzstāsies aktrise Anita Grūbe. Ieeja koncertā bez maksas.
Zemes stunda
23. martā no pulksten 20.30 līdz 21.30 ikviens aicināts izslēgt gaismas uz vienu stundu un veltīt šo stundu Zemei. Tas ir brīdis, kurā ikviens var izvērtēt, kādas izmaiņas savā dzīvesveidā varētu ieviest, lai dzīvotu planētai draudzīgāk: pārskatīt savas mājvietas energoefektivitāti, iepazīties ar produktiem, kas ir videi draudzīgāki, mainīt savus ikdienas iepirkšanās un ēšanas paradumus, interesēties un izglītot sevi par vides, klimata un dabas jautājumiem. Zemes stunda notiek kopš 2007. gada.
Vērts izlasīt:
Daina Avotiņa «Melnā saulespuķe»
Literatūras vecmeistare Daina Avotiņa romānā «Melnā saulespuķe» vēsta par kāda savas dzimtas atzara likteņgaitām. Kā atklāj rakstniece, romāna pamatā ir viņas trimdā aizbraukušās pusmāsas vēstules un smeldzīgās ilgas atgriezties mājās. Šīm ilgām piepildīties tomēr nebija lemts, un kāda ziedoša dzīve, svešumā nīkdama, pazaudēja savu saules krāsu. Romānā atspoguļota gan galvenās varones Margas un viņas ģimenes gaitas dzimtenē, gan grūtību pilnais ceļš uz mītnes zemi, gan ikdiena tālajā Kanādā.
Tikšanās ar Ināru Antiņu
Talsu Galvenā bibliotēka 23. martā pulksten 12 aicina uz tikšanos ar grāmatas Augšbebri. Latviešu ciems Sibīrijā autori Ināru Antiņu. Sibīrijas vārds vairāk saistās ar piespiedu izsūtījumu, nežēlību un nāvi, bet vēsture rāda, ka bija arī latvieši, kuri uzdrīkstējās riskēt un doties uz Sibīriju, lai mēģinātu uzlabot dzīvi, iekopjot pašiem savu zemi. Viņiem tas izdevās, un viņu pēcteči joprojām dzīvo Sibīrijā. Ināra Antiņa Augšbebros gadu strādāja par skolotāju. Pēc tam sadarbība ar ciema ļaudīm turpinājās, materiāli un sarunas pārtapa grāmatā.
