Ko darīt, ja vecāki sajūt – pusaudzis ir smēķējis

1. Sarunas laikā – atpazīt un vadīt savas emocijas. Šo it kā vienkāršo uzdevumu sarežģī tas, ka vecākiem klausoties pieaug trauksme. To var radīt dusmas, vilšanās, žēlums… jebkas. Tad sev stingri jāpasaka, ka tās ir tikai emocijas, nevis pasaules gals, un jācenšas klausīties tālāk. Ja vecāki nespēs uzklausīt savu pusaudzi, attiecības kļūs atsvešinātas. Protams, katrs vecāks sava bērna labā ir gatavs darīt visu, tāpēc, izdzirdot, kā viņam klājas, uzreiz grib skriet un glābt. Bet pusaudzim tajā brīdī visvairāk vajag iegūt sajūtu, ka viņš var droši runāt.

2. Paskatīties citādi uz attiecībām ģimenē. Var gadīties, ka pusaudzis atklāti pasaka: “Es nevaru izturēt jūsu strīdus, tāpēc pīpēju.” Tas viņam var ienākt prātā, skatoties, kā rīkojas daudzi pieaugušie. Lai arī smēķētāju skaits mazinās, cigaretes joprojām mūsu kultūrā ir klātesošas. Ieciklējoties negatīvās domās par sevi, no tām saviem spēkiem vairs nav iespējams tikt laukā. Pusaudzis vēl cenšas sevi kontrolēt, rīkoties sociāli pieņemami, bet spriedze iekšā krājas un trauksme pieaug. Šādas situācijas var attīstīties līdz pat depresijai.

Ja attīstās depresija, bērnu pārņem bezcerība, vienaldzība un apātija.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Karaliskā ģimene

Brīvdienās apzaguši princi Viljamu un princesi Keitu

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

3. Iedrošināt. Adekvāti ir, ja saruna ir nopietna un vecāki var paust skaidru viedokli, ka smēķēšana realitātē nedod nekādu labumu un tā tikai šķiet, ka dod. Ja pusaudzis var izstāstīt vecākiem, ko domā un kā jūtas, iespējams, viņš pats izdomās kādu risinājumu brīžos, kad emocijas grūti izturēt un viņš nezina, kā rīkoties. Tas gan iespējams tikai tad, ja pirms tam ģimenē ir daudz kas pārrunāts, bērns redzējis, kā vecāki risina problēmas. Un tad var būt, ka pusaudzis aptver: “Kad man viss apnicis, es taču varu aiziet uz sporta zāli.”

4. Mierīgi paust savus uzskatus un demonstrēt savu piemēru. Pusaudžu dabiska tieksme ir spoguļoties, līdzināties kādam, ar ko ir sajūta kā uz viena viļņa. Tāpēc viedokļu līderu jeb influenceru teiktais pusaudzim mēdz izrādīties svarīgāks nekā vecāku uzskati. Visspēcīgāk šajā vecumā strādā reāli piemēri. Ja smēķē viņa elks – viņš pamēģinās. Ja lielākā daļa draugu smēķē, pusaudzim grūtāk sevi atdalīt no smēķēšanas. Tad ir labi, ja vismaz apkārtējo pieaugušo uzvedība ir tāda, ko vērts kopēt.

5. Par savām atkarībām runāt atklāti. Ir grūtāk pateikt, ka smēķēšana nedod neko labu, ja vecāki paši smēķē. Vajag atklāti stāstīt, kā gribas pārtraukt smēķēšanu, bet neizdodas un neizdodas tikt vaļā: “Es negribu, lai tev arī tā ir.” Visi pusaudži uzskata: “Es gan nekļūšu atkarīgs!” Tad varētu uzdot jautājumus: “Vai ir tā, ka tev arvien biežāk gribas uzsmēķēt? Kā tu zināsi, kad atkarība jau būs sākusies?” Par šo tēmu un smēķēšanas atmešanu kopumā latviešu valodā uzticami ieteikumi pieejami jaunajā mājaslapā Bezcigaretes.lv. Tur arī atrodama  informācija, kad tiek rīkotas smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas bez maksas.

6. Interesēties par bērna dzīvi un noteikt robežas. Lai arī tas netiek uztverts ar sajūsmu, milzīga nozīme ir tam, ka vecāki izrāda interesi par bērna gaitām un ierobežo tās. Pusaudži vēlas visu izmēģināt, tāpēc robežas bieži palīdz noturēties virs ūdens. Kad sākas pulcēšanās vakaros, izbraucieni brīvdienās, pusaudzi nereti pasargā tas, ka vecāki noteikuši: tikos un tikos atbrauks pakaļ. Tas apgrūtina dažādu atkarības vielu lietošanu, jo sekas būs redzamas. Tas uztur dzīvu baiļu mehānismu, kas var atturēt no atkarības vielu aktīvas lietošanas. Protams, eksperimenti būs tāpat, bet uz tiem iespējams reaģēt adekvāti.

7. Virzīt uz citām aktivitātēm. Vecāki var virzīt savus bērnus uz vidi, kur ir rosīgi vienaudži, kur nav laika un vietas smēķēšanai, jo ir daudz cita interesanta, ko darīt.