Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
VDI amatpersonas ik gadu izskata tūsktošiem fizisko un juridisko personu iesniegumus. Kā stāsta Laura Akmentiņa, visbiežāk inspekcija saņem darba ņēmēju iesniegumus par darba devēju pārkāpumiem saistībā ar darba samaksas neizmaksāšanu, darba līguma uzteikšanas kārtību un darba laika uzskaites pārkāpumiem, kas visbiežāk saistīti ar virsstundu uzskaiti.
Iesniegumus par darba samaksas neizmaksāšanu var iedalīt divos blokos. Pirmais – darbinieki sūdzas, ka darba devējs algu neizmaksā darba līgumā nolīgtajā laikā. Vienkārši sakot, algas diena noteikta, piemēram, katra mēneša 5. datumā, bet ir jau 7. un 9. datums, bet algas darbinieka kontā kā nav, tā nav. Otrs bloks ir par galīgā aprēķina neizmaksāšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības. Proti, darbinieks pārtrauc darba attiecības, viņam pienākas izmaksāt pilnu aprēķinu, bet darba devējs šo izmaksu kavē. Pārsvarā tas notiek tādēļ, ka daudzi darba devēji īsti neizprot, kādā termiņā jāizmaksā darba samaksa, darbinieku atlaižot no darba. Darba devēji nereti piekopj praksi, ka nevis ievēro Darba likuma 128. pantā noteikto kārtību, bet pilno aprēķinu izmaksā algas dienā, kas noteikta darba līgumā, bet tas nav pareizi. Vajadzētu rīkoties šādi: ja atlaišanas dienā cilvēks ir strādājis, viņam tajā pašā dienā ir jāizmaksā visas viņam pienākošās naudas summas. Savukārt, ja atlaišanas dienā viņš darbu nav veicis, pilns aprēķins viņam jāizmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks ir pieprasījis aprēķinu.
Darba līguma uzteikšana
Runājot par darba līguma uzteikšanas pārkāpumiem, Laura Akmentiņa atzīmē, ka biežāk saņemtās sūdzības ir par rakstveida formas neievērošanu. Proti, darba līguma uzteikumam noteikti jābūt rakstveidā! Darbu nevienā gadījumā nedrīkst uzteikt mutiski, jo tam nav juridiskas nozīmes – tas otrai pusei nav saistoši. Rakstveidā jābūt gan darba devēja, gan darbinieka uzteikumam, gan vienošanās par darba attiecību izbeigšanu.
Ļoti bieži ar šo grēko arī darbinieki, darba devējam vienkārši piezvanot vai WhatsApp nosūtot ziņu: darba attiecības izbeidzu, šodien darbā nebūšu. Tā nav pareiza rīcība!
Otra problēma, ko daudzi darbinieki cenšas VDI noskaidrot, vai darba devējs viņu ir atbrīvojis tiesiski un pamatoti. Biežākās aizdomas ir par to, vai darbinieku varēja atbrīvot no darba par pārkāpumiem? Vai no darba varēja atbrīvot grūtnieci? Vai varēja atbrīvot pārbaudes laikā? Kā pareizi uzsakāms darba līgums un kāda kārtība jāievēro, nosaka Darba likums, un VDI, veicot pārbaudes, vērtē, vai darba devējs ievērojis noteikto kārtību. Darba likuma 101. pantā uzskaitīti 11 gadījumi, kuros darba devējam ir tiesības uzteikt darbiniekam darba līgumu. Piemēram, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla kavē darbu, ja, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, ja rupji pārkāpj darba aizsardzības noteikumus un apdraud citu drošību un veselību u. c.
Kā skaidro VDI juriskonsulte, vispirms darba devējam darbiniekam jāprasa rakstveida paskaidrojums par izdarīto pārkāpumu un jāveic tā izvērtējums. Tāpat jāizvērtē pārkāpuma smagums, apstākļi, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējais darbs. Ja pēc šī izvērtējuma darba devējs tomēr pieņem lēmumu uzteikt darba līgumu, viņam jānoskaidro, vai nav spēkā uzteikuma ierobežojumi, kas noteikti Darba likuma 109. pantā. Tātad darba devējam jāpārbauda, vai likums viņam vispār atļauj atbrīvot darbinieku. Ja ierobežojumu nav, darba līgumu uzsaka rakstveidā, norādot visus apstākļus, kas ir darba uzteikuma pamatā un pēc kura panta viņš darbu uzsaka. No tā ir atkarīgs, kāds uzteikuma termiņš ir jāievēro, jo arī tas ir atšķirīgs atkarībā no uzteikuma pamatojuma.
Darba laiks un virsstundas
Vēl viena darbinieku sūdzību daļa ir par to, ka darba devēji bieži neprecīzi uzskaita darbinieka nostrādātās stundas, kas ietekmē precīzu darba samaksas aprēķinu. Neprecīzi uzskaitot darba stundas, netiek konstatēts virsstundu darbs, un par to, kā zināms, ir papildus jāmaksā. Tas ir stāsts par situāciju, ko cilvēki raksturo ar vārdiem, ka darba devējs negrib maksāt par virsstundām.
Kā VDI var palīdzēt?
Neatkarīgi no problēmas vispirms situāciju vajadzētu risināt uzņēmuma iekšienē. Proti, darbiniekam vispirms ar rakstveida sūdzību jāvēršas pie darba devēja. Sūdzība jāraksta divos eksemplāros – viena jāatstāj sev, otra jāiesniedz darba devējam personīgi. Darbiniekam būtu jālūdz darba devējam uz darbinieka eksemplāra izdarīt atzīmi par dokumenta saņemšanu, uzrakstot datumu, parakstu un atšifrējumu. Ja sūdzību nevar nodot personīgi, to var nosūtīt pa pastu ierakstītā sūtījumā uz darba līgumā norādīto adresi. Darbiniekam noteikti jāsaglabā pasaknītis, kas apliecina šo sūtījumu! Trešā iespēja, ja puses ir vienojušās par elektronisko saziņu, sūdzību var nosūtīt arī uz e-pastu, sūdzību parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Ja darbiniekam sāpīgo jautājumu neizdodas atrisināt uzņēmuma iekšienē, viņš var vērsties inspekcijā ar iesniegumu, lai VDI veiktu šī uzņēmuma pārbaudi.
Pēc iesnieguma saņemšanas inspekcijas amatpersona apmeklē uzņēmumu, veic apstākļu pārbaudi, pieprasa no darba devēja vajadzīgo dokumentāciju un paskaidrojumus. VDI parasti vispirms konsultē darba devēju, bet inspekcijai ir arī tiesības izdot administratīvo aktu, ar kuru darba devējam uzdots konstatēto pārkāpumu novērst.
Tāpat VDI var pieņemt lēmumu par administratīvo sodu.
Tātad inspekcija ar rekomendācijām un iesaistīšanos var panākt, ka cilvēku, piemēram, neatlaiž no darba, vai viņam pareizā kārtībā izmaksā naudu utt. Ja VDI konstatē pārkāpumu un pat ja uzliek sodu, tas neatbrīvo darba devēju no pārkāpuma novēršanas. Reizēm darba devēji apzināti pārkāpj noteikumus, reizēm neizprot likumu pareizi, bet, saprotot savu kļūdu, pārkāpumu novērš. Dažkārt pārbaudēs pierādās arī pretējais, ka darba ņēmējam nav bijusi taisnība, un, ja nekonstatē pārkāpumu, VDI lietu izbeidz.
Ņem vērā!
Par interesējošiem jautājumiem (bez pārbaudes uzņēmumā) var konsultēties, arī zvanot uz VDI konsultāciju centru pa tālruni 67186522. Pēc konsultācijas darbinieki nereti paši atrisina problēmas savā darba vidē.
Kā iesniegt iesniegumu?
Pašrocīgi parakstītu iesniegumu papīra formātā var nosūtīt pa pastu reģionālajai VDI, kas atbilst darba devēja juridiskajai adresei, vai arī sūtīt uz VDI, Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 38 k-1, LV-1010. Iesniegumu var ievietot arī pasta kastītē. Ja iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, to var nosūtīt uz VDI e-pastu [email protected] vai arī aizpildīt tiešsaistes formu, kas pieejama latvija.lv.
Var rakstīt anonīmi
Daudzi darbinieki nevēršas un nesūdzas VDI, baidoties, ka darba devējs pēc tam pret viņu vērsīsies ar sankcijām. Laura Akmentiņa skaidro, ka sūdzību par darba devēju var iesniegt anonīmi, taču šādā gadījumā VDI iesniedzējam nesniedz atbildi par pārbaudes rezultātu. Taču, arī iesniedzot iesniegumu ne anonīmi, darbiniekam iespējams iesniegumā norādīt, lai darba devējam neizpauž darbinieka identitāti. Šādā gadījumā darba devējs nezina, kurš tieši iesniegumu iesniedzis, bet VDI atbildi par pārbaudes rezultātu iesniegumu rakstījušajam darbiniekam sniedz. Tomēr jārēķinās, ka situācijas ir dažādas, īpaši mazos uzņēmumos darba devējs jau pēc pārbaudes tematikas saprot, kurš sūdzību rakstījis. Dzirdēts arī, ka reizēm darba devēji izrāda savu neapmierinātību ar šādu darbinieka rīcību, bet jāsaprot, ka darba devējam pat likumā ir noteikts aizliegums radīt darbiniekam kādas nelabvēlīgas sekas tikai tāpēc, ka viņš izmantojis savas likumā noteiktās tiesības.
«Jāsaprot, ka darba attiecības ir privāttiesiskas un jebkurā gadījumā, ja būs strīds, VDI nevarēs palīdzēt strīda risināšanā. Mēs varam pārbaudīt, vai darba devējs ievēro pienākumus un darbinieka tiesības, kas noteiktas likumā. Ja tiesības un pienākumi likumā nav noteikti, mūsu kompetence ir beigusies un mēs nevaram palīdzēt – tālāk strīds jārisina tiesā. Taču kopumā darba devēji ievēro mūsu rekomendācijas un pārkāpumus novērš, un arī darbinieki ir pateicīgi, jo situācija ir atrisinājusies. Jāatceras, ka savas tiesības un pienākumi ir gan darba devējam, gan darbiniekam, un tās ir jāievēro,» uzsver Laura Akmentiņa.
Vai tā ir taisnība, ka Darba likums liedz atlaist cilvēku, kam līdz pensijas vecumam atlikuši pieci gadi?
Laura Akmentiņa: «Nē, tā nav taisnība. Darba likuma 108. pants nosaka priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Ja darba devējam nepieciešams samazināt darbinieku skaitu, viņam jāizvērtē, kuram ir priekšrocības palikt darbā. Primāri skatās darbinieka darba rezultātus un kvalifikāciju – kuram ir augstāki darba rezultāti un kvalifikācija, tam ir priekšrocības palikt. Ja pēc šiem abiem kritērijiem nav būtisku atšķirību, jāvērtē 108. pantā noteiktie apstākļi, un viens no tiem ir pirmspensijas vecums, bet tas ir tikai viens no desmit punktiem. Jāsaprot, ka šiem desmit punktiem nav prioritāras nozīmes salīdzinājumā ar pārējiem. Tāpēc arī cilvēks pirmspensijas vecumā nav pasargāts no atbrīvošanas tieši darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Savukārt citos uzteikuma gadījumos, piemēram, ja darbinieks izdarījis pārkāpumu, šādas prasības nav – tātad no darba var atbrīvot arī pirmspensijas vecumā.»
