RTAB direktors Guntars Grīnvalds aģentūrai norādīja, ka KNAB birojā ieradies, iespējams, pēc viņa iesnieguma šai iestādei. Viņš norādīja, ka RTAB darbinieki viņu ir informējuši par KNAB ierašanos, bet vairāk informācijas viņam neesot.
Grīnvalds nesen vērsies KNAB par dokumentu iespējamu viltošanu iestādē.
Viņš uzskata, ka dokumentu viltošana RTAB esot notikusi grupā un tajā esot iesaistīti pašvaldības iestādes pārējie valdes locekļi – RTAB valdes locekle Ieva Lasmane un Latvijas Restorānu biedrības prezidents un biroja valdes loceklis Jenzis, kā arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) un, iespējams, arī «citi nodibinājuma dibinātāji, tiem to nezinot».
Citi lasa
RTAB sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua apstiprināja, ka, otrdien KNAB ieradās RTAB telpās, lai veiktu procesuālās darbības. Pēc viņas teiktā, tās ir saistītas «ar nepamatoti publiski izskanējušo informāciju». Blaua piebilda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, neviens no biroja darbiniekiem nav informējuši Grīnvaldu par tiesībsargu veiktajām darbībām.
Valdes locekļiem nav atļauts komentēt uzsākto procesu, kā arī citus ar izmeklēšanu saistītos procesus, viņa sacīja.
KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka birojā ir sākts kriminālprocess, taču birojā neatklāja vai lieta ierosināta saistībā ar Grīnvalda iesniegumu vai par citiem apstākļiem. Plašāku informāciju izmeklēšanas interesēs birojs nesniedza.
RTAB jaunais valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis aģentūrai LETA pēc KNAB apmeklējuma birojā norādīja, ka RTAB visi procesi ir caurspīdīgi, kā arī viss notiek dibinātāju sapulcēs. Viņš piebilda, ka pēc nepieciešamības sniegs visu informāciju likuma kārtībā.
KNAB pērn 13. maijā kādā kriminālprocesā par RTAB amatpersonu iespējamiem noziegumiem veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas.
Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā.
Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī alkohols bez akcīzes marķējuma.
KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.
KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.
13. maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. 16. maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus – aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Tāpat par aizdomās turēto tika atzīts toreizējais RTAB valdes loceklis Maksims Tolstojs (S).
Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.
LTV raidījums De facto vēstīja, ka izmeklētājiem radušās aizdomas, ka RTAB nauda varētu būt izmantota Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņai.