Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Uz saviem 60 gadiem raugos pozitīvi,» PDz teic plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra Ādažu privātslimnīca vadītājs plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis. 29. maijā viņam bija apaļa jubileja.
«Nesen lasīju interviju ar Džordžu Klūniju, kas esot nobažījies par saviem 60 gadiem, kuri viņam maija sākumā apritēja. Es biju nobažījies, kad man palika 50. Likās, ka tālāk diez kas nebūs. Bet tad izdomāju atrast sev jaunu hobiju – sāku mācīties spēlēt klavieres, un mana dzīve atkal kļuva garšīga. Klavieru spēlēšanā regulāri trenējos joprojām. Pie manis nāk skolotāja, kas māca spēlēt klavieres gan man, gan manam jaunākajam dēlam.
Viņam tas, protams, padodas labāk, jo galva ir jaunāka. Taču arī manā repertuārā ir vairāki Baha gabali! Skolotāja latiņu man uzliek pietiekami augstu. Tagad mācos franču komponista Erika Satī gabalu, un tas galīgi nav viegli. Daru to, lai trenētu galvu. Kopš regulāri spēlēju klavieres, man ir tik ass prāts, kā vēl nekad,» priecājas Zaržeckis.
«Viena lieta ir izskats, bet vēl ir arī pašsajūta. Un tā man joprojām ir laba. Man ir lielas darba spējas, un būtu grēks sūdzēties.
Pandēmijā ir divreiz vairāk darba nekā parasti. Tas attiecas gan uz rekonstruktīvo ķirurģiju, gan plastiskajām operācijām.
Šāds fenomens ir visā pasaulē. Daudzi izvēlas izmantot šo laiku, lai beidzot savestu sevi kārtībā,» atzīst Jānis. Viņš pats gan pēc uzlabojumiem savā izskatā nealkstot.
«Man senči ir iedevuši gana labus gēnus. Latvijas vīrieši to dara diezgan reti. Plastiskās ķirurģijas pakalpojumus vairāk izvēlas ārzemju pacienti. Daudzi saka: viņiem to vajag darbam. Lai neizskatītos veci un netiktu atlaisti. Tā kā mani no darba neviens nevar atlaist, es par šādām lietām neiespringstu,» viņš pasmaida. Svaigs gaiss un dzīvesprieks esot viņa jaunības noslēpums.
«Kad satieku savus skolas biedrus, man liekas, ka viņi tomēr ir drusku vairāk mainījušies nekā es. Cenšos visu laiku sevi uzturēt labā tonusā. Man ir sportiski hobiji: burāšana, kaitbords.
Mani puikas kaitoja gandrīz visu ziemu, jo jūra īsti nebija aizsalusi. Es tik traks neesmu, bet sezonu jau pirms laba laika esmu atklājis.
Neatkarīgi no laikapstākļiem katru dienu eju lielus gabalus ar savu suni. Un vēl es nekreņķējos par lietām, kuras nevaru izmainīt, un apaļais gada skaitlis, starp citu, ir viena no tām,» teic plastikas ķirurgs.
Savu dzimšanas dienas atzīmēšanu viņš nolēmis apvienot ar vārda dienas svinībām.
«Uzskatu, ka rīkot mazu ballīti nav vērts, bet lielu nevar, tādēļ šo dzimšanas dienu pavadīšu pa mierīgo. Savas jubilejas vienmēr esmu svinējis ar vērienu – ir bijusi gan dzīvā mūzika, gan dejas. Ceru, ka varēšu uztaisīt ballīti uz Jāņiem, kad man ir vārda diena. Tā kā manu dzimšanas dienu un vārda dienu šķir tikai nepilns mēnesis, ja tobrīd noteikumi to ļaus, uzrīkošu draugiem dubultu svētku svinēšanu,» plāno gaviļnieks. «Jo vecāks palieku, jo mazākas ir manas prasības pēc kādām īpašām dāvanām. Daudz vairāk spēju novērtēt man izrādīto uzmanību. Mantiskas lietas man nav vajadzīgas, es priecājos par emocijām un kopīgiem piedzīvojumiem – tā ir vislabākā dāvana,» pārliecināts ir Jānis.
