Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Novembra izskaņā tiekoties ar Valsts prezidentu un Saeimas spīkeri, Ministru prezidents uzsvēra, ka viens no virzieniem, kā samazināt vīrusa izplatību, ir palielināt testēšanas jaudas. Tajā pašā laikā par to atbildīgās institūcijas steidza ziņot, ka laboratoriju kapacitāte gan esot ierobežota, bet vienlaikus piebilda, ka testēšanas jauda ir pietiekama.
Šeit gan vēlos precizēt, un jomas eksperti man neļaus samelot, ka esošā kapacitāte ir tik liela, lai veiktu testus cilvēkiem, kuriem ir simptomi, taču, jāatceras, ka šis vīruss ir ļoti viltīgs – daļa inficēto ir asimptomātiski. Tiem nav nekādu slimības simptomu, tajā pašā laikā viņi var inficēt līdzcilvēkus, paši to nemaz nezinot. Tāpēc ir nepieciešama ne tikai to cilvēku, kuriem ir simptomi, bet lielu sabiedrības grupu mērķtiecīga testēšana. Taču esošajā modelī, kad testēšanu un analizēšanu veic laboranti, tas ir ļoti dārgi un laikietilpīgi, turklāt, Latvijā tas ir arī cilvēkresursu trūkuma jautājums.
Automatizēt procesu
Liela daļa Eiropas un Ziemeļamerikas valstu jau tā sauktajā “pirmajā epidēmijas vilnī” šī gada pavasarī saprata, ka, izmantojot modernās tehnoloģijas, daļu testēšanas procesa var automatizēt, tādējādi ietaupot gan laiku un naudu, gan tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus. Piemēram, Latvia MGI Tech rīcībā ir māteskompānijas ražotās paraugu apstrādes iekārtas, kas testēšanu veic automatizēti. Šī iekārta pārnes savākto materiālu no stobriņiem uz vienu no 96 bedrīšu plātēm, kur tas tiek izanalizēts. Viena šāda ierīce 40 minūšu laikā spēj automatizēti apstrādāt 192 paraugus, un tie ātrāk nonāk analīzes pēdējā posmā, kurā tiek noskaidrota koronavīrusa klātbūtne.
Lai diennaktī nodrošinātu 10 000 paraugu apstrādi un analīzi, ir nepieciešamas tikai sešas iekārtas: divi paraugu pārneses roboti un četri izdalīšanas roboti. Būtiski, ka darbam ar tām nav vajadzīgs liels skaits cilvēku – divi līdz trīs laboranti. Lai gan precīzu aprēķinu, cik daudz naudas var ietaupīt uz cilvēkresursiem šādā veidā, man nav, pieļauju, ka summa nav maza. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā mēs varam piedāvāt pilnu servisu – uzstādīšanu un tehnisko apkopi, ko veic vietējie inženieri.
Par iespēju nodot mūsu rīcībā esošās iekārtas valsts laboratoriju rīcībā esam informējuši arī valsts institūcijas, taču sadarbība pagaidām ir uz jautājuma zīmes.
Zemākas izmaksas
Procesa automatizēšana ļauj arī būtiski samazināt viena testa veikšanai nepieciešamās izmaksas. Balstoties uz publiski pieejamo informāciju, viena Covid-19 vīrusa klātbūtnes noteikšanas testa veikšana iedzīvotājam, kuram nav ģimenes ārsta nosūtījums, izmaksā no 38,83 līdz 53 eiro. Izmantojot mūsu piedāvāto tehnoloģisko risinājumu, tie ir vidēji 25 eiro par testu (cena atkarīga no apjoma). Ieguvums ir ne tikai iedzīvotājiem, kuri vēlas veikt šo pārbaudi, bet arī valstij kopumā, jo situācijās, kad cilvēks uz pārbaudi dodas ar ģimenes ārsta nosūtījumu, to apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat ir iespēja saņemt atpakaļ naudu, ja par savu naudu veiktais tests ir pozitīvs. Ja izmantojam vienkāršus matemātiskus aprēķinus, redzam, ka ietaupījums ir ļoti būtisks. Pieņemot, ka vidēji vienā diennaktī tiek veikti aptuveni 8500 testi, tad, reizinot šo skaiti ar vidējo ietaupījumu, kas ir aptuveni 15,5 eiro, sanāk, ka diennaktī valsts budžets var ieekonomēt aptuveni 131 000 eiro, kas mēnesī veido aptuveni četrus miljonus eiro.
Esmu zinātnieks nevis ekonomists, taču man ir skaidrs, ka šī summa ir pietiekami liela, lai par pandēmijas izraisītās krīzes mazināšanu atbildīgās institūcijas apsvērtu iespēju izmantot tehnoloģiskās inovācijas, lai padarītu procesu gan ātrāku, gan lētāku.
Mūsu māteskompānijas MGI Tech iekārtas ir palīdzējušas uzlabot testēšanas iespējas un samazinājušas procesa izmaksas vairākās pasaules valstīs (Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Spānijā, Austrālijā, Kanādā, ASV (Kanzasas štatā), Dienvidkorejā, Taizemē, Izraēlā u.c.) gan Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā šī gada pavasarī, gan šoruden. Šoreiz kā piemēru plašāk izklāstīšu sadarbību ar Francijas valdību.
Divi miljoni testu
Šī gada aprīlī, kad pasauli bija pārņēmis tā sauktais pirmais Covid-19 epidēmijas vilnis, Francijas valdība vienojās ar mūsu māteskompāniju par to, ka uzņēmums nodrošinās visu nepieciešamo aprīkojumu un materiālus, lai īsā laikā veiktu divu miljonu šīs valsts iedzīvotāju testēšanu. Vidēji diennaktī tika veikti 40 000 testu. Tā vietā, lai ilgi un gari diskutētu par birokrātiskām prasībām un gaidītu, kad veselības aprūpes sistēma šo pandēmiju vairs nespēs “pavilkt”, francūži jau laicīgi apzinājās, kādu ieguvumu dos šāda efektīva lielu cilvēku grupu testēšanas iespēja, operatīvi izsludināja valsts mēroga iepirkumu un atrada sadarbības partneri no privātā sektora. Līdzīgi rīkojās arī citas Eiropas valstis. Par plašu iedzīvotāju grupu testēšanu decembra sākumā paziņoja arī Austrija.
Manā skatījumā šī nu ir tā reize, kad Latvijai vajadzētu mācīties no bagātajām Eiropas valstīm un arī meklēt lētākus un efektīvākus risinājumus Covid-19 apkarošanā. Lielu sabiedrības grupu testēšana ir risinājums. Aicinu atbildīgās institūcijas negaidīt, kad veselības aprūpes sistēmā iestāsies krīze, jo, piemēram, slimnīcās sāks trūkt gultasvietas Covid-19 pacientiem, kā arī nebūs mediķu, kuri viņus varēs ārstēt. Tad jau būs par vēlu.
