Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nupat Filips Kirkorovs visa savā godībā kāpa uz Krievijas mūzikas balvas «Zelta gramofons» skatuves Sanktpēterburgā. Kad žurnālisti viņam jautāja, kā pārdzīvojis šo laiku, kad viņu izslēdza no visiem publiskajiem pasākumiem, Kirkorovs patosa pilnā balsī paziņoja: «Es pats sevi izslēdzu! Tāpēc, ka biju noguris no sevis. No tāda sevis, kāds biju pēdējā laikā. Man bija garlaicīgi ar sevi, tāpēc arī publikai kļuva garlaicīgi, vai ne?»
Dziedātājs sacīja, ka divus mēnešus apzināti ieturējis pauzi. «Es atpūtos, vairāk domāju, vairāk lasīju un pats ar sevi sarunājos. Man bija interesanti izkratīt sirdi sev pašam. Var nomainīt konfekšu papīrīti, var nomainīt krāsu – melns, balts, ruds, nav svarīgi kāds. Galvenais ir mainīties, pārsteigt, uzrunāt klausītāju sirdis. (..) Kaut kas man sanāk, kaut kas – ne tik ļoti. Dažreiz tu ieej pa nepareizajām durvīm, bet beigās – tomēr pa citām,» filozofēja Kirkorovs, apspēlējot frāzi, ar kādu vēl nesen taisnojās par skandalozās pliko ballītes apmeklēšanu.
Kad publiskās atvainošanās Kirkorovam nepalīdzēja reabilitēt savu reputāciju, viņš devās uz Donbasu – dziedāja savus hitus karavīriem slimnīcā, solīja apmaksāt protēzes, dāvināja bērnu nama bērniem lelles ar savu seju. Lai kur viņš gāja, Kirkorovs dievojās, ka ir savas valsts patriots un nekad Krieviju nepametīs. Beidzot viņš tika sadzirdēts, un nu var mierīgi atgriezties uz skatuves un slavēt savu vadoni.
