Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Apgalvojumam, ka mobilo tālruņu lietošana pie stūres apdraud satiksmes drošību, piekrīt 95 % Latvijas iedzīvotāju, 94 % Lietuvas un 97 % Igaunijas iedzīvotāju. Vienlaikus visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji atzīst samērā biežu mobilo tālruņu lietošanu pie stūres neatļautā veidā, tai skaitā, zvanīšanai, teksta ziņu rakstīšanai vai pat jaunumu aplūkošanai sociālajos tīklos.
Īpašu satraukumu raisa fakts, ka no visiem respondentiem katrs otrais autovadītājs, kurš neapdomīgi lieto mobilo tālruni vadot transportlīdzekli, ir ģimenes cilvēks, kuram ir viens vai vairāki nepilngadīgi bērni.
Mobilo tālruņu lietošana, vadot transportlīdzekli, ir izplatīta problēma gan pasaulē, gan arī Latvijas iedzīvotāju vidū. Neraugoties uz to, ka vairākums – 71 % autovadītāju ERGO Drošības indeksa pētījuma ietvaros atzīst, ka mobilā tālruņa lietošana pie stūres traucē pilnvērtīgi vadīt auto, liels skaits autovadītāju atzinuši, ka ikdienā, vadot automašīnu, bieži lieto mobilo tālruni neatļautā veidā, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.
Citi lasa
79 % no respondentiem aptaujā atzinuši, ka, vadot automašīnu, mobilo tālruni izmanto saziņai, lai atbildētu uz ienākošajiem zvaniem, katrs otrais jeb 60 % respondentu norādījuši, ka auto vadīšanas laikā paši zvana citiem. Braucot pie stūres, telefons tiek lietots arī saņemto īsziņu lasīšanai (43 % no aptaujātajiem), savukārt katrs trešais jeb 29 % autovadītāju atzīst, ka paši raksta īsziņas un mobilais tālrunis tiek lietots arī Whatsapp, Viber un Messenger ziņu rakstīšanai, bet katrs desmitais jeb 11 % atzīst, ka lieto sociālos tīklus, vadot automašīnu.
Analizējot ERGO Drošības indeksa datus, satraukumu raisa fakts, ka ģimenes cilvēki, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, neapdomīgi lieto mobilo tālruni pie stūres, proti, katrs otrais autovadītājs, kuram ir viens vai vairāki bērni, ir atzinis, ka autovadīšanas laikā atbild uz telefona zvaniem, neizmantojot bezvadu iekārtas vai austiņas. Saskaņā ar aptaujas datiem uz mobilā telefona zvaniem, vadot auto, biežāk atbild vīrieši (48 %), nekā sievietes (33 %).
“Ikdiena nav iedomājama bez mobilo tehnoloģiju lietošanas, tomēr to lietošana nepiemērotās situācijās un nedrošā veidā, piemēram, automašīnas vadīšanas laikā, rada riskus gan paša autovadītāja, gan citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai. Pasaules pētījumi liecina, ka mobilā tālruņa lietošana pie stūres par 30 % palielina ceļu satiksmes negadījumu risku. Mobilo tālruņu lietošana pie stūres ir bīstams ieradums. Kā rāda ERGO veiktā pētījuma dati, diemžēl vēl joprojām daudzi autovadītāji to neapzinās.
Veiktie novērojumi liecina, ka Rīgā intensīvas satiksmes laikā pilsētas galvenajās ielās vienas minūtes laikā krustojumu šķērso aptuveni 30 – 40 automašīnas un katrs piektais autovadītājs lieto mobilo tālruni, neizmantojot brīvroku sistēmu autovadīšanas laikā.
Novēršanās no ceļa pat uz vienu sekundi var izraisīt negadījumu. ERGO kā sociāli atbildīgs uzņēmums, rūpējoties par drošību uz ceļu, aicina visus autovadītājus apzināties savas neapdomīgās rīcības sekas un atturēties no mobilā tālruņa lietošanas autovadīšanas laikā, ja automašīna nav aprīkota ar brīvroku sistēmu vai autovadītājs neizmanto austiņas,” aicina Ingrīda Ķirse, apdrošināšanas sabiedrības ERGO valdes locekle Baltijas valstīs.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem Latvijā ik dienu uz Latvijas ceļiem notiek aptuveni 100 ceļu satiksmes negadījumu. No tiem teju 1/5 daļa notiek neuzmanības dēļ, daļa no tiem, iespējams, lietojot mobilo tālruni pie stūres.
Šī gada pirmajā pusē fiksēti jau 2311 pārkāpumi par neatļautu mobilo tālruņu lietošanu pie stūres.
“Valsts policija praksē novērojusi, ka liela daļa autovadītāju aizvien izvēlas lietot telefonu braukšanas laikā. Lai arī par mobilā telefona un citu viedierīču lietošanu pie stūres, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, tiek piemērots ne tikai naudas sods 25 līdz 100 eiro apmērā, bet arī reģistrēts viens pārkāpumu uzskaites punkts, sodi, diemžēl neattur autovadītājus no minētā pārkāpuma izdarīšanas. Autovadītājiem ir jāatceras, ka viedierīču lietošana braukšanas laikā nav tikai laika kavēklis, šāda darbība var rezultēties ar kontroles zaudēšanu pār spēkrata stūri vai uzmanības novēršanu no apkārtējās ceļu satiksmes.
Telefona lietošana braukšanas laikā rada lielu bīstamību un pakļauj riskam ne tikai sevi un līdzbraucējus, bet arī pārējos satiksmes dalībniekus,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Juris Jančevskis.
Kā norāda Drošas Braukšanas Skolas eksperti mobilā tālruņa lietošana, braucot pie stūres, ir salīdzināma ar auto vadīšanu aizvērtām acīm. Katra ieskatīšanās mobilajā tālrunī kaut uz dažām sekundēm, būtiski palielina autovadītāja reakcijas laiku un tas rada nopietnu apdraudējumu ne tikai pašam autovadītājam, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
„Auto vadīšana prasa pilnīgu koncentrēšanos uz ceļa. Dažādas blakus nodarbes novērš un samazina uzmanību, būtiski palielinot drošības riskus. Arvien biežāk autobraucēji lieto telefonu ne tikai zvanu saņemšanai vai īsziņu izlasīšanai, bet arī fotografēšanai, filmēšanai un šo materiālu ātrai ievietošanai sociālajos tīklos, lai ātri dalītos ar redzēto ceļu satiksmē vai pilsētā. Šādas darbības nav savienojamas ar drošu auto vadīšanu.
Eksperimenti liecina, ka telefona lietošana autovadīšanas laikā par vismaz 20 % palielina autovadītāja reakcijas laiku.
Braucot ar ātrumu 90 km/h ārpus pilsētas un uz 5 sekundēm novēršoties no ceļa, piemēram, lai izlasītu saņemto īsziņu, automašīna nobrauc aptuveni 115 metrus, kas ir lielāks attālums, nekā futbola stadiona garums.
Šādā posmā uz ceļa var notikt virkne negaidītu situāciju, piemēram, uz ceļa var izskriet meža zvēri, var netikt savlaicīgi pamanītas bīstamas situācijas uz ceļa vai kādi šķēršļi. Sazināšanās pa telefonu, lietojot brīvroku sistēmu, ir atļauta, tomēr arī ilgstošas sarunas var novērst uzmanību un samazināt koncentrēšanos uz ceļa, tāpēc aicinu autovadītājus būt maksimāli uzmanīgiem, jo auto vadīšana un ceļš prasa nedalītu uzmanību un nedod atlaides,” skaidro Jānis Vanks, Drošas Braukšanas Skolas vadītājs.
