Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dažas aktuālas nianses skolu noteikumos
- Mobilo telefonu lietošana skolā
Par to runāts gandrīz visu skolu noteikumos. Kā tad būtu pareizi: skolai jāļauj tos lietot vai tomēr ne? Izglītības kvalitātes valsts dienestā skaidro: domājot par bērnu drošību, mūsdienās nevajadzētu pilnībā aizliegt uz skolu ņemt līdzi mobilos telefonus. Ja kāda skola šādu normu pieņemtu un vecāki sūdzētos, šo nosacījumu, visticamāk, nāktos mainīt.
Taču joprojām ir gadījumi, kad skolotāji atņem skolēnam telefonu un liek vecākiem tam nākt pakaļ. Tā darīt nedrīkst, jo telefons nav ne skolotāja, ne skolas īpašums.
Ļoti daudzās skolās noteikts, ka telefonam mācību laikā jāatrodas somā klusuma režīmā.
Labā prakse ir brīvprātības princips – sākoties mācību stundai, skolotāja aicina bērnus mobilo telefonu nolikt īpaši atvēlētā vietā (kastē, stendā ar kabatiņām vai citā vietā), lai nav kārdinājuma stundas laikā tajā ieskatīties. Nebūtu nekas pārsteidzošs, ja kādā skolā mobilos telefonus noteiktiem mērķiem ļautu izmantot pat mācību stundās. Galu galā – tehnoloģijas attīstās, un skolotājs, kas ir pārliecinājies, ka klasē visiem ir telefons, var veidot uzdevumus, uz kuriem bērniem jāatbild tiešsaistē – tas ir gan interesanti, gan moderni.
- Noteikumi apģērbam
Kā pastāstīja IKVD, vecāki itin bieži jautā, vai skolai ir tiesības noteikt, ka bērniem obligāti jāvalkā skolas forma – tās svētkos vai ikdienā ievieš arvien vairāk skolu. Uzskata, ka forma radina bērnus pie kārtības, mazina sociālo nevienlīdzību, rada skolēniem kopības izjūtu. Taču ir arī vairāki argumenti pret formām – tās bieži vien esot nekvalitatīvas, pārāk dārgas, vecākiem tie ir papildu tēriņi.
Arī apgalvojums par to, ka ar formastērpu var novērst sociālo nevienlīdzību, ir apšaubāms – tad jau skolas noteikumos būtu jānosaka arī tas, cik dārgus apavus bērni drīkst nēsāt skolā vai kādām jābūt skolas somām. Savukārt, lai radītu kopības izjūtu, var atrast citus risinājumus, piemēram, izgatavot skolas emblēmas, ko piešūt vecāku izvēlētajam apģērbam.
IKVD uzskata: jā, skola drīkst ieviest skolas formu, ja tam piekritušas visas ieinteresētās puses. Tomēr skolas formu iegādei jābūt brīvprātīgai.
Tas, ka bērnam skolas formas nav, nedrīkst būt iemesls atšķirīgas attieksmes veidošanai, skolēna emocionālam diskomfortam un aizliegumam iegūt izglītību.
Kā pastāstīja IKVD, Konkurences padome ir veikusi skolas formu monitoringu un sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru izstrādājusi labās prakses apkopojumu skolas formu piegādātāju izvēlei, vienlaikus aicinot skolas izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt brīvu pieeju informācijai par apģērba tehniskajiem parametriem (audums, modelis u. tml.), skicēm, fotogrāfijām, lai vecākiem netiktu liegta iespēja nepieciešamo apģērbu, piemēram, uzšūt pašiem.
Skolas formas rada arī daudz citu diskusiju un jautājumu. Piemēram, ja noteikumi paredz, ka skolā jānēsā forma, tad vajadzētu būt arī noteiktam, kas notiek, ja šī prasība tiek pārkāpta. Bet kāda gan varētu būt bērna atbildība par to, ka viņam nav skolas noteiktās formas? Bērns pats taču sev to sagādāt nevar! Ko darīt bērnam, ja vecāki formu nevar nopirkt finansiālu apsvērumu dēļ vai arī principā ir pret to? Vai skola var par to izteikt bērnam aizrādījumu vai rājienu? IKVD uzsver: skolai ir tiesības noteikt vienotu skolas formu, bet nav tiesību liegt bērnam mācīties, ja formas nav.
Tomēr vecākiem jāsaprot – neievērojot noteikumu par skolas formu, cietējs diemžēl būs bērns – visiem ir skolas forma, bet viņam vienīgajam nav.
Izglītības likumā ir noteikts, ka skolēniem ir pienākums ierasties skolā izglītības iestādes noteiktā apģērbā, bet tas nebūt nenozīmē, ka tai obligāti jābūt skolas formai. Skola noteikumos var paredzēt, ka uz skolu jānāk, piemēram, tīrā apģērbā bez godu un cieņu aizskarošiem uzrakstiem.
Reiz IKVD saņemta kādas mammas sūdzība par to, ka skolotāja viņas dēlu ir izvedusi klases priekšā un kauninājusi par to, ka bikšu dibens ir pārāk zems. Tā notikt nedrīkst – tā jau uzskatāma par vardarbību pret bērnu. Bieži skolas noteikumos gan rakstīts, ka uz mācībām jāierodas pieklājīgā apģērbā, bet nav jau pārrunāts, kas tad īsti ir pieklājīgs apģērbs, jo izpratne par to var atšķirties – gan bērniem, gan vecākiem to noteikti vērts noskaidrot.
Vai arī – noteikumos rakstīts, ka uz svētkiem jāierodas svētku apģērbā, bet nav paskaidrots, kas tas ir – kāds var saprast, ka tā ir, piemēram, vakarkleita. Lai šo jautājumu precizētu, skola var, piemēram, noteikt, ka svētku apģērbs ir balts krekls vai blūze un tumši svārki vai bikses. Ja šādi noteikumi ir, rodas daudz mazāk pārpratumu.
Vecāki var ietekmēt jebkurus skolas noteikumu nosacījumus, tātad viņiem ir tiesības skolas padomē aktualizēt arī ar skolas formu saistītos jautājumus – gan par tās izmaksām, gan iegādes veidiem utt.
- Vecāku uzturēšanās skolas telpās
Jebkurai skolai jānodrošina skolēnam droša vide, tāpēc skolai nepiederoši cilvēki (un, jā, tie ir arī skolēnu vecāki!) nedrīkst staigāt pa telpām, kad un kur vien vēlas. Katrai skolai ir noteikumi, piemēram, pie kā jāpiesakās vai jāvēršas, lai dotos un bērna klases telpu, – tas vecākiem noteikti jau laikus jānoskaidro.
Svarīgi, lai skola pašu pieņemtos noteikumus arī ievērotu un lai tie patiešām gādātu par drošību. Kāda, piemēram, jēga no skolas dežuranta, kurš pat nepaceļ acis, kad kāds ienāk skolā, vai arī ienācējam lūdz pagaidīt skolas pirmajā stāvā, kamēr pats piecpadsmit minūtes staigā pa skolas gaiteņiem, meklēdams direktoru.
Ja vecāki redz, ka tā notiek, noteikti jārunā ar skolas vadību! IKVD norāda: visgudrāk rīkojas skolas, kurās katru ienācēju sagaida skolas dežurants, noskaidro apmeklējuma mērķi un uzmeklē vajadzīgo cilvēku, kas atnāk ciemiņam pretī, nevis ļauj viņam pašam klīst pa skolas gaiteņiem. Diemžēl gadās pavisam nelāgas situācijas, piemēram, kādā skolā tēvs devās uz bērna klasi pāraudzināt viņa klasesbiedreni – nopēra viņu ar siksnu.
