Katrai Latvijas skolai ir obligāti jāpieņem savi iekšējās kārtības un drošības noteikumi. Ir speciāls valstī vienots regulējums par to, kādi punkti noteikumos jāiekļauj obligāti, un vienlaikus skolām tiek dota pilnīgi brīvība, ko un kā vēl regulēt, tādēļ patiešām var teikt, ka katrai skolai ir savi likumi.
Skolas iekšējās kārtības noteikumi attiecas uz skolotājiem un skolēniem – viņiem tie jāparaksta, savukārt vecāki, lai cik tas dīvaini izklausās, ir izglītības iestādei nepiederošas personas. Skolai ir pienākums nodrošināt vecākiem iespēju iepazīties ar skolas noteikumiem, bet skolai nav obligāti jāprasa, lai vecāki parakstās, ka ir šos noteikumus izlasījuši.
Vienota noteikumu parauga nav – katra izglītības iestāde noteikumus raksta atbilstoši savai atrašanās vietai, videi, tradīcijām, pašu noteiktā kārtībā tos apstiprina, maina un papildina.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) vecākiem iesaka: noteikti nepaslinkojiet un izlasiet skolas noteikumus, jo jūsu bērni tos noteikti ir parakstījuši, tātad – apņēmušies ievērot.
Galvenais – lai vecāku iepazīstināšana ar skolas noteikumiem nav formalitāte. Ja, piesakot bērnu skolā, dokumentos ir arī ailīte, kurā vecākiem jāparakstās, ka viņi iepazinušies ar iekšējās kārtības noteikumiem, – nu, un kāda no tā jēga?
Pirmā vieta, kur meklēt noteikumus, ir skolas mājaslapa, tie var būt izvietoti arī kādā informatīvajā stendā, pie ziņojumu dēļa utt. Nevarat atrast – jautājiet skolas vadībai. IKVD atzīst: dažkārt skolas pārcenšas un noteikumus uzraksta tik juridiski sarežģītā valodā, ka puse pat nav īsti saprotama.
Uzslavējamas ir tās skolas, kurām apzīmogotie noteikumi stāv direktora kabinetā, bet skolēniem – kā saka, ikdienas lietošanai – noteikumi ir izveidoti daudz atraktīvāk: kā plakāti, uzraksti utt. Lieliski, ja vecāki jau septembrī skolas gaitenī redz skaidras norādes par to, ka, piemēram, pirmklasniekus līdz klasei drīkst pavadīt tikai līdz oktobrim, bet turpmāk no bērna jāatvadās jau pie kāpnēm, jo tādi ir skolas noteikumi. Lūk, tas nozīmē, ka skola gādā, lai vecāki zina noteikumus, tā izvairoties no daudziem nevajadzīgiem konfliktiem un pārpratumiem.
Īpašu uzmanību pievērs tiem noteikumu punktiem, kuru izpilde ir atkarīga ne vien no bērna, bet arī no vecākiem.
Piemēram, par ierašanās laiku skolā. Ja vecāki bērnu uz skolu ved paši un regulāri izbrauc par vēlu, bērns skolu nokavēs, un atbildību prasīs no viņa.
Noteikumi paredzēti, lai tos ievērotu
Diemžēl dažkārt skolas noteikumus gan izdod, bet par to pārkāpšanu nav paredzēta nekāda atbildība. Atbildībai par skolas noteikumiem ir strikti ierobežojumi: kamēr bērnam vēl nav 18 gadi, viņu no skolas atskaitīt nedrīkst – jāiztiek ar aizrādījumiem un rājieniem utt. «Skolā vajadzētu būt izveidotai tādai iekšējai kultūrai, lai arī aizrādījums par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu skolēnam šķistu ļoti nopietns sods un viņš nevēlētos to saņemt, » uzskata IKVD vecākā eksperte Jana Veinberga. «Skolas direktoram jārada gaisotne, lai bērni paši saprastu, kāpēc noteikumi vajadzīgi, un vēlētos tos ievērot. Bieži bērni paši iesaistās noteikumu redakcijas veidošanā, un tad arī paši labprātāk tos ievēro.»